Kāpēc tik daudz potē? Stāsts par imunitāti. 1. DAĻA. Nespecifiskā imunitāte.

Ja esi uzmanīgāk pētījis bērnu vakcinācijas kalendāru, tev varēja rasties visai loģisks
jautājums – ko tur tik daudz potē?
Imūnā sistēma
Imūnās sistēmas uzdevums ir nodrošināt organisma
aizsardzību pret iebrucējiem. Lai cik labi tu neievērotu personīgo higiēnu, tev
apkārt papilnam baktēriju, vīrusu, sēnīšu un citu mošķu, kas pastāvīgi cenšas iekļūt tavā organismā, lai
uzsāktu tur jaunu dzīvi. Imūnās sistēmas uzdevums ir to nepieļaut.
Iedalījums
Sāksim ar nespecifisko jeb iedzimto imunitāti.
- Ķermeņa ārējās barjeras – āda un gļotādas. Āda izklāj organismu no
ārpuses, bet gļotāda izklāj visus organisma dobumus no iekšpuses. Tādā veidā
organisma iekšējā vide tiek pilnīgi nodalīta no ārējās apkārtējās vides ar
fizisku barjeru.
- Ķīmiskās vielas, ko izdala paša organisma šūnas. Tās ir antibakteriālās
vielas asarās un siekalās, dažādas ķīmiskas vielas ādā un gļotādā, sālsskābe kuņģī un žults tievajā zarnā. Tās ir arī gļotas, piemēram, degunā vai
elpceļos. Daļa putekļu un mikrobu pielīp pie gļotām, bet šūnas, kas izklāj elpceļus, izvada tos
ārā no organisma ar ritmiskām skropstiņu kustībām (zīmējums)
- Imūnās šūnas:
- Organisma antimikrobiālie proteīni
Izklausās ļoti sarežģīti? Nebaidies, nav tik traki. Paskatīsimies uz to citādi!
Šie naidīgie svešie organismi nespēj vien sagaidīt brīdi, kad radīsies iespēja iekļūt tavā karaļvalstī un izmantot tās
resursus, lai barotos un vairotos.
Āda un gļotāda ir droša barjera, kas lieliski pilda savas funkcijas, bet
dažreiz tā tiek bojāta.
To veido:
- bruņotie spēki (imūnās šūnas)
- infrastruktūra (asinsvadi un limfvadi, pa kuriem
pārvietojas imūnās šūnas)
- militārie objekti, kur tiek nodota svarīga
informācija par ienaidnieku vai notiek jauno spēku apmācības (limfmezgli, kaulu
smadzenes, tīmuss u.c.).
Pirmās cīņā iesaistās imūnās šūnas, kas dežurē turpat uz vietas. Šīs šūnas sauc
par fagocītiem* (* phagein – ēst, cyte – šūna) un to uzdevums ir ĒST visus iebrucējus pēc kārtas, tos nešķirojot.
Reaģējot uz audu bojājumu, tuklās šūnas nodrošina vieglāku pieeju
negadījuma vietai – tās izdala vielas, kas bojājuma vietā paplašina sīkos asinsvadus un palielina asinsvadu caurlaidību. Audos sāk ieplūst
šķidrums no asinsvadiem, veidojas tūska – vietējais audu pietūkums (savukārt apsārtumu izraisa paplašināti vietējie, sīkie asinsvadi).
Citas šūnas izdala īpašās vielas, kas piesaista imūnās šūnas bojātajai vietai. Tās izspiežas cauri asinsvadu sieniņām, nonāk audos un migrē bojājuma virzienā.

Tie cīnās ļoti aktīvi, bet diemžēl nedzīvo pārāk ilgi un kaudzēm mirst nost, veidojot balti-dzeltenu masu, ko mēs saucam par strutām. Tieši tā, strutas ir neitrofīlu kapsēta, un tās liecina par bakteriālu
infekciju.

Citi ir slinkāki – tie sēž uz vienas vietas un izstiepj savus izaugumus, lai satvertu patogēnu.

Neitrofīli un vietējie audu makrofāgi agresīvi cīnās ar iebrucējiem un signalizē citām imūnām šūnām par ārkārtas situāciju,
piemēram, kājas īkšķī. Vienlaicīgi tie izdala speciālas ķīmiskas vielas, kas
stimulē iekaisuma reakciju. Vietējie audu makrofāgi un neitrofīli cīnās ļoti pašaizliedzīgi, bet
dažreiz, kad patogēnu skaits ievērojami pārsniedz vietējos aizsargspēkus, cīņa
ieilgst un ir jāizsauc papildspēki. Tad uz iekaisuma vietu dodas monocīti. Ierodoties kaujas laukā, tie transformēsies par makrofāgiem un pārņems
cīņu savās rokās.
Tos vēl sauc par profesionālajiem fagocītiem
Katrs makrofāgs spēj apēst līdz pat 100
baktērijām. Baktēriju atliekas (pareizāk antigēnus) tie izvieto uz savas
virsmas, prezentējot tās citām šūnām, piemēram, T limfocītiem. Tādā veidā tiek
aktivizēta specifiskā imūnā sistēma.
Bez tā visa makrofāgi izdala ķīmiskas vielas, kas aktivizē citas iekaisuma
šūnas un stimulē iekaisuma reakciju. Kad situācija kļūst švakāka, tie izdala pirogēnus (speciālās ķīmiska vielas), kas ar asinīm aizplūst līdz hipotalāmam un
paaugstina ķermeņa temperatūru, kas savukārt apgrūtina baktērijām dzīvi.
Vēl viens ļoti svarīgs spēlētājs ir dendrītiskās šūnas.
Ilustrācija: dendrītiskā šūna prezentē antigēnu T un B linfocītiem limfmezglā
Visām organisma šūnām* uz virsmas ir MHC1 klases receptors olbaltumviela, kuru sintezē pati šūna un kura kalpo par identifikācijas dokumentu. Ja šūna ir slima (inficēta ar vīrusu vai ir audzēja šūna), tā vairs
nesintezē šo olbaltumvielu, NK šūnas nespēj atpazīt to kā savējo un galina to nost.
* kurām ir kodols, respektīvi, visām, izņemot eritrocītus
- uzsāk iekaisuma procesu;
- cīnās pret patogēniem (mikrobiem) infekcijas vietā;
- iznīcina sava organisma vīrusu inficētās un audzēja šūnas;
- sauc citas imūnās šūnas uz infekcijas vietu;
- aktivizē speciālus proteīnus, kas palīdz cīnīties pret baktērijām;
- aktivizē specifisko imūno sistēmu, kas darbojas jau pret specifisku, konkrētu
patogēnu vai infekciju.
- es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
- tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.
Ja saproti angļu valodu, te tev vēl forši video par tēmu:
Video par nespecifisko imunitāti no SciShow
Savukārt anime fani var arī nočekot anime Hataraku Saibou (angliski Cells at
Work), kas ir tieši par imūnās sistēmas darbību.
Informācijas avoti:
Rīgas Stradiņu universitātes mikrobioloģijas un imunoloģijas lekcijas un mācību materiāli
https://www.spkc.gov.lv/files/Vakcin%C4%81cija/vakcinacijas_kalendars_printejams_2016.pdf
https://www.khanacademy.org/test-prep/mcat/organ-systems/the-immune-system/a/innate-immunity
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK26846/