Pajautā Ārstam
  • Blogs
  • Visi raksti
  • Par projektu
  • Patreon
  • Mani atbalstītāji

Vai potēties pret difteriju?

18. decembris, 2018 pl. 13:39,
Ir cilvēki, kas vakcinējas un ir cilvēki, kas izvēlas to nedarīt. Šis raksts nebūs par to, kurš dara pareizi un kuram nav taisnība. Es aprakstīšu pašu slimību un tās sekas, vakcīnas sastāvu un darbības mehānismu. Bet tad tu domā pats. Mans uzdevums ir informēt, nevis pārliecināt. Nu tad laižam!


Difterijas pote ir pote, kas ir domāta cīņai pret difteriju. (Thanks, cap!) Sākumā parunāsim par to, kas ir difterija un kāpēc tā ir tik bīstama. Varbūt tā nemaz nav tik bīstama, un vakcīna nav nepieciešama?

Kas ir difterija?

Difterija* ir nopietna, ļoti lipīga infekcijas slimība, kas skar augšējo elpceļu** gļotādu, kas var beigties ar invaliditāti vai ar nāvi.
Ko nozīmē „ļoti lipīga infekcijas slimība”?
Difterijas gadījumā tas nozīmē, ka varbūtība dabūt šo slimību no cita cilvēka ir ļoti augsta. Ja tev nav specifiskas imunitātes pret to, saskaroties ar cilvēku, kam ir difterijas ierosinātājs, tev ir liela iespēja inficēties un saslimt. 
*nejaukt ar dizentēriju, kas ir zarnu slimība!
**deguna dobums, aizdegune, rīkle ar mandelēm, balsene

Kā izpaužas difterija un ar ko tā ir bīstama?

Difterijas sākums atgādina saaukstēšanos vai angīnu: sāp kakls, ir vājums, nespēks, nedaudz paaugstināta temperatūra. Šajā brīdī ir grūti pateikt, ar ko tad īsti esi saslimis.
Vēlāk parādās difterijas specifiskā pazīme – biezs pelēcīgs aplikums uz gļotādām, ko sauc par pseidomembrānām jeb neīstajām membrānām. Šīs membrānas noklāj rīkli, mandeles, deguna gļotādu, tādejādi sašaurinot elpceļus un apgrūtinot elpošanu.


Kāpēc tās sauc par neīstajām membrānām? Jo aplikums, kas veidojas, nav nekas cits kā bojā gājušie audi. Tātad infekcijas iedarbības dēļ gļotādas šūnas iet bojā, no bojātiem audiem izdalās šķidrums un veidojas pelēcīgs aplikums. Noņemot pseidomembrānas, gļotāda sāk asiņot :( 

Ja pseidomembrānas veidojas degunā, vēl nav tik traki, bet, ja tās izplatās uz balseni (sk. attēlu), tās var nosprostot elpceļus, ievērojami apgrūtinot elpošanu vai padarot to praktiski neiespējamu. Ja tas notiek, cilvēks nevar normāli paelpot un var pat nosmakt.


Ar laiku simptomi kļūst smagāki – var pievienoties skaļš rejošs klepus, siekalošanās, āda var palikt zilgana (jo cilvēks nesaņem pietiekoši daudz skābekļa), parādās rīšanas un elpošanas grūtības, var būt redzes traucējumi, neskaidra runa un pat šoka pazīmes (nē, ne jau tas šoks, bet medicīniskais šoks!) – bāla, auksta āda, auksti sviedri, ātra sirdsdarbība.

Difteriju izraisa baktērija*.
Pati par sevi šī baktērija nav tik bīstama. Bīstams ir toksīns, kuru tā izdala. Starp citu, ne visas difterijas baktērijas izdala toksīnu. Ir baktēriju celmi (tādas kā difterijas baktēriju rases), kuras toksīnu nemaz neizdala, jo tām nav gēna, kas noteiktu toksīna produkciju.  Tādas baktērijas nav dzīvībai bīstamas.
*Corinebacterium diphtheriae

Kad cilvēks inficējās ar difterijas baktērijām, kas SPĒJ veidot toksīnu, sekas ir šādas:
baktērija iekļūst audos (parasti rīkles, deguna, mandeļu gļotādā) un sāk tur vairoties. Protams, ar savu klātbūtni baktērijas bojā vietējos audus, un tur sākas iekaisuma process – gļotāda pietūkst, kļūst sārta, sāp . Paralēli baktērijas sāk izdalīt toksīnu, kas nodara krietni lielāku bojājumu. 
Toksīns ir indīga viela, kas nonāk asinīs un ar asinīm izplatās pa visu ķermeni. Tas negatīvi iedarbojas uz visu organismu, bet īpaši bojā sirds muskuli, nieres un nervu sistēmu. Vēlāk šie orgānu bojājumi var būt par iemeslu dzīvībai bīstamiem sarežģījumiem.

Ko nozīmē sirds muskuļa bojājums?
Sirds muskulis ir ļoti svarīgs, jo tas pastāvīgi ritmiski saraujas un izgrūž asinis asinsrites sistēmas asinsvados, tādā veidā nodrošinot asiņu cirkulāciju organismā: no plaušām uz audiem un atpakaļ no audiem uz plaušām.  
Sirds muskuļa iekaisums (miokardīts) ir bīstams ar to, ka var veidoties sirds ritma traucējumi (aritmijas). Tas nozīmē, ka sirds sāks sarauties neritmiski, sarauties pārāk bieži, bet neefektīvi, nepumpējot asinis, vai pārstās sarauties vispār. Bez tam, ja sirds muskuļa iekaisums ir ļoti izteikts, tas var novest pie sirds mazspējas attīstības – sirds vairs netiks galā ar savu galveno pienākumu, asiņu pumpēšanu.

Ko nozīmē nervu sistēmas bojājums?
Difterijas gadījumā tas nozīmē muskuļu vājumu un paralīzi. Tiek bojāti perifērie nervi. A kas ir perifērie nervi? Perifērie nervi ir visi nervi, kas atiet no galvas un muguras smadzenēm. 

Bildē trūkst galvas nervi, kas nodrošina jušanu un muskuļu kustību un apziņai nepakļautus procesus. Bet, jā, arī galvā ir perifērie nervi ;)

Tie atrodas viscaur ķermenī un nodrošina jušanu, kustību, kā arī tādus apziņai nepakļautus procesus kā sirdsdarbība, zarnu kustības u.c. Bojājuma gadījumā tie vairs nespēs pildīt savas funkcijas – būs traucēta jušana, kustības un vēl daudzas citas lietas. Tā, piemēram, var parādīties rīšanas traucējumi, jo nervi, kas saka rīkles muskuļiem, ko darīt, vairs nestrādā tā, kā vajag, un rodas aizrīšanas risks.


Ko nozīmē nieru bojājums?
Nieru bojājums var nozīmēt akūtu nieru mazspēju – situāciju, kad nieres pēkšņi vairs nespēj veikt savu funkciju – izvadīt toksiskās vielas ar urīnu, regulēt sāļu koncentrācija asinīs, asinsspiedienu utt. Ja nieres nedarbojas, ir lielas ziepes. Nieru mazspēja nozīmē ceļojumu uz slimnīcu un pieslēgšanu dialīzes aparātam.


Tātad difterija ir bīstama ar savu toksīnu. Bet kas ir šīs toksīns?
Pēc uzbūves tā ir sarežģīta molekula, kurai izdala divas daļas: ar vienu daļu toksīns piesaistās šūnai, ar otro daļu nonāvē to.





Kā darbojas difterijas vakcīna?

Pēc savas dabas difterijas vakcīna ir inaktivēts difterijas baktērijas toksīns. Medicīnas valodā to sauc par toksoīdu. Baktērijas toksīns tiek speciāli apstrādāts, kā rezultātā tas zaudē savas spējas kaitēt organismam, bet joprojām spēj ierosināt imūno atbildi, jo imūnā sistēma joprojām atpazīst molekulu kā svešu substanci un izstrādā pret to antivielas. Vakcīna sagatavo imūnsistēmu cīņai, iepazīstinot to ar pretinieku, lai brīdī, kad būs ieradies īstais ienaidnieks, imūnsistēma būtu gatava uzreiz veikt pretuzbrukumu. Izstrādātās antivielas ātri neitralizēs toksīnu, un tas nepaspēs negatīvi iedarboties uz audiem un orgāniem.

Difterijas vakcīna nesatur pašu baktēriju – nedz dzīvu, nedz nedzīvu, tikai inaktivētu toksīnu. Tāpēc vakcinējoties nevar inficēties un saslimt ar difteriju. Difterijas toksoīds ir viena no drošākajām vakcīnām, kas ir pieejamas mūsdienās – to var izmantot arī cilvēki ar imūndeficītu (piemēram, HIV inficētie ar zemu CD4 līmeni, AIDS slimnieki un citi).
Vakcīna nepasargā no inficēšanās vai saslimšanas, tā pasargā no toksīna negatīvās iedarbības. Citiem vārdiem sakot, arī vakcinēts cilvēks var inficēties ar difterijas baktēriju un saslimt, bet šādā gadījumā slimība nebūs smagāka par saaukstēšanos vai angīnu. Pret difteriju vakcinēts cilvēks ar difteriju slimos daudz vieglāk, izveseļosies krietni ātrāk un pēc slimības necietīs no komplikācijām. Viņam neveidosies nedz biezas pseidomembrānas, nedz orgānu bojājumi. Pote pasargā no smagām slimības izpausmēm un no sarežģījumiem, kas var beigties ar nāvi.

Pēc vakcinācijas var būt sāpes vai jūtīgums dūriena vietā vai arī nedaudz paaugstināta temperatūra, kas pati no sevis pazūd pāris dienu laikā.
Dažiem cilvēkiem ir iespējama alerģiska reakcija uz difterijas vakcīnu.
Vai tas nozīmē, ka difterijas vakcīna tomēr ir bīstama?
Nē. Alerģiska reakcija ir organisma individuālā reakcija. Tas, ka kādam ir alerģija vai paaugstināta jūtība pret kādu vielu, nemaz nenozīmē, ka tā tas ir visiem.
Ir cilvēki, kam ir alerģija uz riekstiem. Vai tas nozīmē, ka rieksti ir bīstami? Nē.
Alerģiska reakcija ir pilnīgi individuāla reakcija, un to ir grūti paredzēt, jo nav iespējams pārbaudīt cilvēku uz visiem iespējamajiem alergēniem.

„Es pārslimoju ar difteriju, tagad man uz visu mūžu ir sava imunitāte”

Diemžēl tā tas nestrādā. Kā pēc vakcinācijas, tā arī pēc pārslimošanas neveidojas ilgstoša un stabila imunitāte. Ar laiku antivielu līmenis asinīs samazinās, specifiskā imunitāte izsīkst, un cilvēks atkal kļūst uzņēmīgs pret difterijas infekciju.
Bīstama ir nevis difterijas baktērija, bet tas toksīns, tāpēc nozīme ir tikai tām antivielām, kas veidojas pret toksīnu. Nav svarīgi, vai tas ir toksīns, kas iekļuva organismā „dabiskā veidā” slimības laikā, vai inaktivēts toksīns, ko ievadīja ar poti. Abos gadījumos antivielām pret šo toksīnu ir noteikts derīguma termiņš.
Pēc pārslimošanas ar difteriju antivielas, kas izveidojas, pasargā tikai noteiktu laiku. Ko darīt, kad antivielu līmenis asinīs samazināsies? Slimot atkal?

Nu labi.

Varbūt ir citas iespējas pasargāt sevi no difterijas?

Lai noskaidrotu to, apskatīsimies, kā vispār izplatās šī infekcijas slimība un kā ar to var inficēties.
Infekcija izplatās gaisa pilienu ceļā, līdzīgi kā saaukstēšanās vai gripas vīruss. 

Kad cilvēks, kam ir difterijas baktērija*, klepo, šķauda, runā vai šņauc degunu, baktērija nonāk gaisā sīku pielienu sastāvā. Ja šos pilienus ieelpos kāds cits cilvēks, viņš inficēsies ar difteriju.
Tāpat inficēties var caur sadzīves priekšmetiem (krūze, rotaļlietas, izlietotas salvetes), uz kuriem slimnieks ir atstājis difterijas baktēriju. Baktērija uz virsmām var nonākt no gaisa, kad pēc klepošanas, šķaudīšanas, runāšanas lielāki un smagāki pilieni nolaižas uz virsmām, bet tās var arī tikt uznestas uz virsmām ar rokām vai deguna/mutes šķidrumiem.
*ne tikai slims, bet arī nesējs, proti, tas, kam baktērija ir, bet simptomu nav

Zinot to visu, būtu loģiski censties izvairīties no kontakta ar difterijas slimnieku. Problēma tikai tāda, ka slimnieks sāk izplatīt infekciju, vēl pirms parādās pirmie slimības simptomi (līdzīgi kā tas ir ar gripu). Tātad cilvēks sāk izplatīt difteriju, pirms mēs zinām, ka viņš ir slims ar difteriju. Bet ar to stāsts nebeidzas – slimnieks turpina izplatīt baktēriju arī pēc slimības beigām, līdz pat 6 nedēļu garumā.

Bez tam, arī infekcijas nesēji (tie, kam ir baktērija, bet nav simptomu) var izplatīt baktērijas, neko pat nenojaušot. Tāpēc stratēģija „es izvairīšos no klepojošiem un šķaudošiem cilvēkiem” īsti nedarbosies.

Vēl pagājušajā gadsimtā difterija bija ļoti plaši izplatīta infekcijas slimība, un epidēmijas prasīja vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības katru gadu. Lielākoties tie bija mazi bērni.  Tāpēc bija pieņemts lēmums vakcinēt pret difteriju jau no jaundzimušo vecuma. Ne tikai Eiropā, visā pasaulē. Vakcīnas ieviešana ir krietni samazinājusi gan saslimšanu, gan nāves gadījumu skaitu. Tomēr valstīs, kur vakcinēto iedzīvotāju procents ir zems, šī slimība joprojām ir izplatīta un no tās joprojām mirst daudz cilvēku. 

Vai difteriju var ārstēt?

Protams!
Mūsdienās difteriju var veiksmīgi ārstēt.

Tātad mums ir toksīns, kas indē organisma audus un orgānus, un mums ir baktērija, kas izdala šo toksīnu. Ārstēšanas mērķis ir likvidēt šos abus komponentus.
Kas, tavuprāt, ir jādara ātrāk – jāneitralizē toksīns, kas indē organismu, vai jānosit baktērija, kas izdala šo toksīnu?
Pirmām kārtām jāneitralizē toksīns!
Šīm nolūkam slimniekam ievada antitoksisko sērumu.
Tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk! Jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo mazāks bojājums tiks nodarīts organisma šūnām un jo ātrāk slimnieks atveseļosies.
Pēc tam, kad antitoksiskais sērums ir ievadīts, var ķerties klāt cīņai pret pašu baktēriju, kas ražo toksīnu. Protams, viņa tur nav viena, viņas visu laiku vairojas.
Baktērijas iznīdēšanai izmantos antibiotikas.

Tomēr arī ar visu ārstēšanu, difterija var būt nāvējoša. Pēc statistikas viens no desmit slimniekiem nomirst, bet bērniem līdz 15 gadu vecumam šī statistika ir vēl augstāka.

Kāpēc no difterijas mirst?

Viens no iemesliem ir biezas pseidomembrānas, kas noklāj augšējo elpceļu gļotādu. Parasti šīs membrānas veidojas rīklē, uz mandelēm, kā arī uz mēles, bet tās var izplatīties arī uz balseni un nosprostot augšējos elpceļus. Īpaši bieži tas notiek bērniem anatomisku īpatnību dēļ. Ja elpceļi ir nosprostoti, gaiss vairs nenonāk plaušās un cilvēks pamazām nosmok.
Vēl viens iemesls ir toksīna negatīva iedarbība uz dzīvībai svarīgiem orgāniem (sirds, nieres u.c.)

Ja ir aizdomas par difteriju, ir nekavējoties jābrauc uz slimnīcu!
Tas ir tāpēc, ka slimniekam pēc iespējas ātrāk ir jāievada antitoksiskais sērums, kamēr baktērijas toksīns nav nodarījis neatgriezenisku bojājumu.

Arī visa turpmākā ārstēšana notiks slimnīcā, stacionārā, jo: 
- slimnieks ir jāizolē, jo infekcija ir ļoti lipīga.
- var attīstīties kāds dzīvībai bīstams veselības stāvoklis, kura atrisināšanai būs nepieciešamas speciālas medicīniskas ierīces un aparatūra, kura diez vai stāv tev mājās. Piemēram, ja aplikums nobloķēs elpceļus un slimnieks vairs nevarēs paelpot, būs jātaisa traheotomija – kakla priekšpusē būs jāizdara griezums un jāuztaisa atvere, lai nodrošinātu alternatīvu gaisa ceļu uz plaušām.
Lai labāk saprastu, kas ir traheotomija, vari noskatīties video. Video nebūs īsts cilvēks, tikai modelis, tāpēc apsolu, ka asiņu nebūs.

Visu šo apsvērumu dēļ ārstēties mājās nav ieteicams. 

Priekš kam vakcinēties, ja mūsdienās ir iespējama veiksmīga ārstēšana?

Es nez… Varbūt tāpēc, ka slimošana dārgi izmaksās?
Lai izārstētu difteriju, būs kāds laiks jāpavada slimnīcā. Būs jādzer antibiotikas, iespējams, vēl kādas citas zāles un jācer, ka neattīstīsies sarežģījumi, kas prasīs papildu ārstēšanu. Tas viss maksā naudu.
Difterijas vakcīnu apmaksā valsts.


Difterijas vakcīna parasti ir sakombinēta ar citām vakcīnām.
Visbiežāk to kombinē ar stingumkrampju vakcīnu, jo arī stingumkrampju pote ir toksoīds ar līdzīgu antivielu „derīguma termiņu” (tas ir, arī vakcīna pret stingumkrampjiem ir jāveic ik pēc 10 gadiem, citādi var palikt bez aizsardzības pret stingumkrampjiem).
Pieaugušo revakcinācijai izmanto tā saucamo Td vakcīnu. Lielais „T” nozīmē, ka tetāna jeb stingumkrampju toksoīds ir pilnā devā, mazais „d” burts – difterijas toksoīds mazākā devā.
Bez Td pastāv arī citas kombinācijas, piemēram:
TPD un TdaP – vakcīnas ir pret tetānu (stingumkrampjiem), difteriju un garo klepu (latīniski Pertussis), potē bērniem.
TD – vēl viens bērnu vakcīnas variants
un vēl daudzas citas kombinācijas.

Ir gadījumi, kad cilvēks smagi saslimst ar difteriju, neskatoties uz vakcīnu. Tā tas tiešām var būt. Tas ir saistīts ar to, ka ir atsevišķi cilvēki, kam pēc vakcinācijas neizstrādājas antivielas. Tad vēl ir cilvēki, kas nevar saņemt vakcīnu izteiktas alerģiskas reakcijas vai citu iemeslu dēļ. Šādi cilvēki atrodas riska grupā, un viņu veselība un dzīvība ir atkarīga no apkārtējo cilvēku imunitātes. Populācijās, kur iedzīvotāju vakcinācijas procents ir augsts, difterijas baktērijas, kas spēj ražot toksīnu, izzūd un cirkulē tikai tās baktērijas, kuras nespēj izraisīt nopietnu slimību. Savukārt, jo mazāk iedzīvotāju vakcinējas pret difteriju, jo vairāk cirkulē toksīnu producējošās baktērijas.

Kur ir problēma?

Jau minēju, ka difterijas vakcīna nenodrošina stabilu imunitāti uz visu mūžu. Ar laiku antivielu daudzums asinīs samazinās un cilvēks atkal kļūst uzņēmīgs pret infekciju. Lai tas tā nenotiktu, ik pēc laika ir jāveic atkārtota imunizācija (revakcinācija).
Pieaugušajiem difterijas pote ir kombinēta ar poti pret stingumkrampjiem* (divas vienā). Līdz ar to, ja neesi laicīgi veicis atkārtotu vakcināciju pret difteriju/stingumkrampjiem, tu vairs neesi pasargāts no šīm divām bīstamajām slimībām, pat ja esi bijis vakcinēts pret tām bērnu/pusaudžu vecumā.

*Stingumkrampji jeb tetāns ir smaga, dzīvībai bīstama infekcijas slimība.
Stingumkrampju ierosinātājs, baktērija C.tetani, ir plaši izplatīta visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā.
Baktērijas sporas atrodas augsnē. Ja šīs sporas iekļūst brūcē, stingumkrampju baktērija sāk vairoties un izdalīt toksīnu.
Šīs toksīns ietekmē nervus, kas ir atbildīgi par kustībām, izraisot nekontrolētu spazmatisku muskuļu saraušanos.
Krampji var būt tik stipri, ka var plīst muskuļi un salūzt kauli.
Inficēties ar stingumkrampjiem ir vienkārši. Baktērijas sporas iekļūst organismā caur dažādiem ievainojumiem – plēstām, durtām brūcēm, skrāpējumiem, apdegumiem, dzīvnieku kodumiem.

Pieaugušajiem difterijas pote ir jāatkārto ik pēc 10 gadiem.
Pārbaudi savu potēšanas pasi –vai nav pienācis laiks atkārtotai vakcinācijai?

Tāaa..  Es varētu turpināt stāstīt, bet ir jāzina robežas. Nākamajos rakstos sīkāk pastāstīšu par to, kāpēc vakcināciju veic atkārtoti, un par to, kā potes ietekmē imunitāti. Ja tev patīk tas, ko es daru, un tu gribi redzēt vairāk šādu rakstu, kļūsti par projekta sponsoru Patreonā. Ziedojot kaut vai tikai 1$ mēnesī tu kļūsti par šī projekta Patronu:
  • es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
  • tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.
Milzīgs paldies viesiem maniem foršajiem Patroniem, kas atbalsta manu projektu Patreonā! Šīs projekts turpina pastāvēt pateicoties jūsu atbalstam!


Informācijas avoti:

https://www.spkc.gov.lv/upload/Veicinataji/Informat%C4%ABvie%20materi%C4%81li/stingumkrampji.pdf
http://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/44094/9789241597869_eng.pdf;jsessionid=E0BDF0466F71F9575B90549074B18FB3?sequence=1
http://www.who.int/immunization/policy/position_papers/diphtheria_presentation.pdf?ua=1
http://www.who.int/immunization/policy/position_papers/diphtheria_summary.pdf?ua=1
http://www.who.int/immunization/diseases/diphtheria/en/
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/apraksti/difterija?glo_template=print
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/diphtheria/symptoms-causes/syc-20351897
https://www.healthline.com/health/diphtheria


Jaunākie ieraksti

  • Kāpēc tik daudz potē? 3. DAĻA. Kā darbojas vakcīnas?
    8. jan. 2020
  • Kāpēc tik daudz potē? 2. DAĻA. Stāsts par specifisko imunitāti.
    1. jan. 2020
  • Kāpēc tik daudz potē? Stāsts par imunitāti. 1. DAĻA. Nespecifiskā imunitāte.
    8. jan. 2019
  • Vai potēties pret difteriju?
    18. dec. 2018
  • Saaukstēšanās ārstēšana
    3. nov. 2018
  • Vai homeopātija var kaitēt?
    28. okt. 2018
  • Kā ārstēt gripu?
    22. okt. 2018
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.