Saaukstēšanās ārstēšana

3. novembris, 2018 pl. 13:33,

Mums ir palikusi neizrunāta viena ļoti aktuāla tēma –saaukstēšanās.

Kā saprast – saaukstēšanās vai gripa?

Abas šīs slimības izpaužas ar līdzīgiem simptomiem, un nav pārsteigums, ka cilvēks bez medicīniskās izglītības var jaukt šīs slimības.

Saaukstēšanās atšķirībā no gripas sākas pakāpeniski. Sākumā var būt kasīšanas, skrāpēšanas sajūta rīklē vai sausums un niezoša sajūta degunā. Nāk šķaudiens, ir krekšķis, deguns tek kā upe. Diskomforts pakāpeniski pieaug, simptomi pasliktinās pirmajās pāris dienās. Vakar vēl bija paciešams, bet šodien no rīta tu jau pamosties ar sāpošu kaklu un aizliktu degunu, bet pa dienu ir nespēks, nogurums un sāp galva.

Gripai savukārt viss attīstās ļoti strauji – pēkšņi cilvēks sajūtas ļoti slims: kļūst auksti, krata drebuļi, gribas saģērbties siltāk, ielīst zem segas. Galva ir smaga un sāp, nav spēka neko darīt. Ja izmēra temperatūru, viss ir slikti – tā pārsniedz 37,8°C un turpina kāpt līdz 39°C un augstāk. „Lauž kaulus”, sāp acu āboli, nepatīk spoža gaisma. Ir grūti elpot caur degunu, un var sāpēt kakls vai kaut kur aiz krūšu kaula.

Gripas gadījumā parasti deguns netek, puņķu nav. Lielākais diskomforts ir saistīts ar sliktu vispārējo stāvokli un ļoti augstu temperatūru. Gripai ir raksturīgs tas, ka slimība sākas tik pēkšņi, ka daudzi spēj nosaukt pat konkrētu laiku, kad ir sajutušies slimi. Temperatūra ceļas strauji, un jau pēc dažām stundām pēc pirmo simptomu parādīšanās var sasniegt 39-40°C. Temperatūra turas 3-4 dienas, pakāpeniski samazinoties. Savukārt saaukstēšanās gadījumā uzmanības centrā ir iesnas un kakla sāpes. Pieaugušajiem reti ir paaugstināta temperatūra, biežāk to novēro bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā.

Atšķirībā no gripas, ja temperatūra paceļas saaukstēšanās laikā, tā nav tik augsta un nekāpj tik strauji.

Saaukstēšanos izraisa vīruss.

Ne baktērija, ne sēnīte, ne ļaunais gars, bet VĪRUSS. Tāpēc to arī sauc par ARVI jeb Akūto Respiratoro (elpceļu) Vīrusa Infekciju. Un tieši šī iemesla dēļ nevajag saaukstēšanos ārstēt ar antibiotikām, kas ir domātas cīņai pret baktērijām, nevis pret vīrusiem!

Visbiežākais ARVI (saaukstēšanās) ierosinātājs ir rinovīruss (grieķu rhinos - deguns), bet ir arī citi vīrusi, kas izraisa saaukstēšanos. Rinovīrusu ir ļoti daudz (ap 200!) un, līdzīgi kā gripas vīruss, tie visu laiku mainās un mutē, tāpēc imunitāte, kas veidojas pēc pārslimošanas, diemžēl nepasargā no atkārtotas saslimšanas.

Piemēram, cilvēks saslimst ar rinovīrusu A. Organisms uzveic infekciju, pēc pārslimošanas izveidojas imunitāte pret rinovīrusu A, bet tad cilvēks inficējas ar rinovīrusu B, kas ir pavisam kaut kas jauns. Pret šo vīrusu organismam nav imunitātes (antivielu), un cilvēks saslimst no jauna. Šī iemesla dēļ ar saaukstēšanos var slimot vairākas reizes gadā.

Kā izplatās vīruss? Kā notiek inficēšanās? Kā attīstās slimība?

Saaukstēšanās vīrusi izplatās galvenokārt gaisa pilienu ceļā, mazākā mērā sadzīves kontakta ceļā. Slimam cilvēkam klepojot, šķaudot vai runājot, vīruss nonāk gaisā. Ļoti sīku pilienu sastāvā tas lidinās apkārt, kamēr kāds cits cilvēks to ieelpo. Lielāki un smagāki pilieni nolaižas uz dažādām virsmām, kur tie saglabājas vairākas stundas.

Turklāt slimnieks var pats pārnest vīrusu uz dažādām virsmām ar rokām, ko nav nomazgājis pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna izšņaukšanas.

Vīruss iekļūst organismā caur deguna, mutes vai acu gļotādu. Inficēties var ne tikai ieelpojot vīrusu, kas atrodas gaisā, bet arī vienkārši aiztiekot inficētās virsmās (piem., skaidro naudu, ieejas durvju rokturus, lifta pogas, veikala groziņa rokturi utt.) un tad pieskaroties savām acīm, degunam vai mutei.

Paseko līdzi tam, cik bieži tu ikdienā pieskaries savai sejai ;)

Tālāk vīruss nonāk aizdegunē, kur iekļūst gļotādas epitēlija šūnās un tur sāk vairoties, šūnas bojājot. Epitēlijs ir tās šūnas, kas izklāj tavu gļotādu.

Kad vīruss iekļūst deguna dobumā, tas kairina deguna gļotādu. Kairinājuma rezultātā izdalās puņķi (deguna dobuma gļotādas dziedzeru sekrēts), nāk šķaudiens. Puņķi un šķaudīšana ir organisma dabisks aizsargmehānisms.

Vīruss iekļūst gļotādas epitēlija šūnās un sāk tajās vairoties, rezultātā bojājot tās. Protams, tā nav normāla situācija, tāpēc uz bojājuma vietu dodas imūnās šūnas, sākas iekaisums. Iekaisumu raksturo sāpes, apsārtums, pietūkums, paaugstināta temperatūra un audu darbības traucējumi. Izklausās pazīstami, vai ne?

Iekaisuma vietā, kas saaukstēšanās gadījumā ir deguna un rīkles gļotāda, paplašinās asinsvadi. Tā notiek, lai imūnās šūnas (leikocīti), kas uz iekaisuma vietu nonāk ar asinīm, varētu izkļūt cauri asinsvadu sieniņai un iesaistīties cīņā ar infekciju.

Līdz ar imūnajām šūnām caur asinsvadu sienām audos nonāk arī šķidrums, un audos izveidojas tūska. Ja iekaisums radies deguna dobumā, deguna gļotāda pietūkst, deguna ejas sašaurinās, un mēs to izjūtam kā aizliktu degunu. Tie nav puņķi, kas nosprosto deguna ejas, bet gan pietūkusi gļotāda, tāpēc visi mēģinājumi izšņaukt degunu šajā brīdī ir neefektīvi.

Rīkles apsārtums, pietūkums un sāpes liecina par tajā esošu aktīvu iekaisuma procesu.

Ja esi saaukstējies

Pašreiz nepastāv medikamenti, kas darbotos specifiski pret saaukstēšanās vīrusu (kā tas ir, piemēram, gripas gadījumā, kur mums ir neiraminidāžu inhibitori – oseltamivirs un zanamivirs). Zāles, ko mēs varam lietot saaukstēšanās gadījumā, atvieglo simptomus, bet neietekmē slimības izraisītāju – vīrusu. Ar to tiek galā organisma imūnā sistēma. Vispārēji vesels cilvēks (bez imūnā deficīta vai nopietnām hroniskām slimībām) atveseļosies saviem spēkiem 7-10 dienu laikā. Tīri teorētiski pie saaukstēšanās var iztikt arī bez medikamentozās ārstēšanas. Jautājums tikai, cik ļoti tu esi gatavs/a paciest sāpes un diskomfortu.

Kopumā ārstēšanas taktika saaukstēšanās un gripas gadījumā ir līdzīgas.

Centrālā ideja ir šāda: paliec mājās, daudz guli, atpūties un dzer daudz šķidruma.

Medikamentozā ārstēšanās ir vērsta uz simptomu atvieglošanu. Ideja ir vienkārša:

Ja sāp – iedzer pretsāpju zāles.

Ja ir temperatūra – lieto pretdrudža līdzekļus.

Ja aizlikts deguns – lieto dekongestantus.

Tagad par katru sīkāk.

Sāksim ar paaugstinātu temperatūru

Ko lietot? Paracetamolu vai arī ibuprofēnu saturošās zāles (piemēram, Ibumetin, Nurofen).

Neaizmirsti, ka drudzis ir ķermeņa normāla aizsargreakcija, kas palīdz cīnīties ar infekciju. Ja temperatūra ir uzkāpusi nedaudz virs 37°C, nav uzreiz jādzer pretdrudža zāles! Tikai tad, ja temperatūra paceļas virs 38,3-38,5°C, apsver pretdrudža medikamentu lietošanu.

Sākumā var mēģināt atvieglot stāvokli ar nemedikamentoziem līdzekļiem, piemēram, norīvējot ķermeni ar remdenu (bet ne aukstu) ūdeni. Agrāk populāra bija norīvēšana ar spirtu, tomēr izrādījās, ka efektivitātes ziņā nav nekādas atšķirības, vai norīvē ar ūdeni vai ar alkoholu. Tomēr labāk lietot tieši ūdeni, jo spirtam izgarojot, tas nonāk gaisā un ap slimnieku veidojas „spirta mākonis”, ko viņš arī ieelpo.

Ķermenis zaudē siltumu caur ādu, tādēļ drudža laikā ir svarīgi, lai apģērbs ir ērts un labi "elpo”. Ja kļūst karsti, novelc nost lieko apģērbu, un tas uzlabos siltuma atdevi. Ja kļūst auksti, saģērbies, ielien zem segas.

Pieaugušo vecumā paaugstināta temperatūra saaukstēšanās gadījumā nav bieža parādība. Augsta temperatūra ir vairāk raksturīga bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā.

Ja sāp

Visbiežākais, kas sāp saaukstēšanās laikā, ir kakls (precīzāk – rīkle).

Viss sākas ar skrāpēšanas, kasīšanas sajūtu kaklā, kas pamazām kļūst par sāpēm rīšanas laikā. Sāpēm var būt dažāda intensitāte, bet, ja tās ir stipras, gandrīz neciešamas un ļoti pasliktina dzīves kvalitāti, var iedzert pretsāpju zāles – ibuprofēnu saturošus preparātus (tie paši Ibumetin, Nurofen).

Sāpes palīdzēs remdēt arī silti dzērieni – zāļu (kliņģerīšu, kumelīšu, liepziedu) tējas, buljons. Labāk izvairīties no dzērieniem, kas var kairināt jau tā sabojātu rīkles gļotādu – skābas sulas, morsi.

Ja lieto Ibumetin, Nurofen, analgīnu un citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, atceries, ka šīs zāles kairinoši iedarbojas uz kuņģa gļotādu, tāpēc tās nav ieteicams dzert tukšā dūšā. Vienalga, vai dzer šīs zāles saaukstēšanās, galvassāpju, zobu, menstruālo sāpju vai kāda cita iemesla dēļ, neaizmirsti sākumā kaut ko apēst un tikai tad vari dzert šos medikamentus. Citādi, ilgstoši lietojot šīs zāles tukšā dūšā pirms ēdienreizēm, var dabūt kuņģa čūlu vai kuņģa asiņošanu. Un tas nav baigi patīkami. Tāpēc lieto medikamentus uzmanīgi, vienmēr izlasi zāļu instrukciju un nemet to ārā pirms tablešu izlietošanas.

Maza piebilde: nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi darbojas pret sāpēm, iekaisumu un drudzi, tomēr paracetamols ir efektīvāks pret drudzi, ibuprofēns – pret sāpēm un iekaisumu ;)

Vēl ir ļoti svarīgi atcerēties, ka bērniem līdz 16 gadiem ar saaukstēšanās vai gripas simptomiem nedrīkst dot aspirīnu!

Ja aizlikts deguns un nevar paelpot

Var lietot deguna pilienus vai pūšamos dekongestantus – ksilometazolīnu (piemēram, Xymelin, Otrivin, Olynth) vai oksimetazolīnu. Šie medikamenti sašaurina asinsvadus deguna gļotādā, tādējādi mazinot tūsku. Atbrīvojas deguna ejas, un atkal var brīvi elpot.

Ar deguna dekongestantiem (ksilometazolīns, oksimetazolīns) ir jābūt uzmanīgiem. Tos nevajadzētu lietot vairāk kā 3 reizes dienā 7 dienas pēc kārtas. Lietojot šīs zāles ilgāk, attīstās pierašana – parastās devas nesniedz nekādu efektu, tāpēc nepieciešama aizvien lielāka deva vai biežāka lietošana, lai zāles iedarbotos. Lietojot dekongestantus ilgāku laiku, var parādīties cita problēma: tiklīdz pārstāj lietot medikamentu, asinsvadi deguna gļotādā paplašinās, gļotādā rodas tūska, un nevar paelpot. Izveidojas fiziska atkarība. Bieža un ilgstoša dekongestantu lietošana izraisa deguna gļotādas atrofiju – gļotāda vairs nespēj pildīt savas funkcijas, kas draud ar biežākām infekcijām un hroniskām iesnām.

Tas viss nenozīmē, ka dekongestantus labāk nelietot. Šādas blaknes parasti attīstās cilvēkiem, kas nav informēti par pareizo medikamenta lietošanu. Dekongestantiem ir nozīmīga loma deguna blakusdobumu iekaisuma profilaksē. Vienkārši paturi prātā, ka šīs zāles nedrīkst lietot biežāk un ilgāk, nekā rakstīts zāļu lietošanas instrukcijā.

Runājot par dekongestantiem kopumā, jāsaka gan, ka mēdz būt situācijas, kad šie pilieni nepalīdz atbrīvot deguna ejas un atvieglot elpošanu. Tad ir jāskatās, kāds ir aizlikta deguna cēlonis. Iespējams, elpošanu apgrūtina deguna polips (izaugums), svešķermenis vai stāvoklis, kas izveidojas pēc deguna traumas.

Kā alternatīvu dekongestantiem var lietot jūras ūdens aerosolus (piemēram, Quixx). Šie aerosoli mitrina gļotādu, palīdz izskalot izdalījumus, nedaudz mazina arī tūsku un atvieglo elpošanu.

Ja jau ieminējos par deguna blakusdobumu iekaisumu, pastāstīšu par to nedaudz sīkāk, jo tā ir viena no biežākām komplikācijām (sarežģījumiem), kas var attīstīties pēc saaukstēšanās.

Deguna blakusdobumu iekaisums

Cilvēkam ir 7 blakusdobumi (sinusi).

Vislabāk pazīstami ir augšžokļa sīnusi jeb Haimora dobumi. To iekaisums saucās par haimorītu.

Tad vēl ir pieres sinusi, kas atrodas pieres kaulā, aptuveni virs uzacīm, deguna tuvumā.

Dziļāk deguna dobumā ir etmoidālie sīnusi, kas atrodas etmoidālā kaulā. Un pavisam dziļi galvaskausā ir sfenoidālais sinuss. Tas atrodas sfenoidālajā kaulā, kas ir viens no galvaskausa pamatnes kauliem.

Kas tie tādi par dobumiem? Tie ir anatomiski dobumi kaulos (pilnīgi normāla kaulu uzbūve, lai galvaskauss nebūtu pārāk smags). Šie dobumi no iekšpuses ir izklāti ar gļotādu, līdzīgi kā deguna un mutes dobums. Visi šie sinusi savienojas ar deguna dobumu, tāpēc tos arī sauc par deguna blakusdobumiem. Parasti visas atveres ir vaļā, notiek patstāvīga gaisa ventilācija un sekrēta drenāža. Katram no mums deguna blakusdobumos ir sava mikroflora – baktērijas, kas tur dzīvo, bet neizraisa slimību.

Kas notiek saaukstēšanās laikā?

Saaukstēšanās vīruss uzbrūk deguna gļotādas epitēlijam, sabojā to, un sākas iekaisuma reakcija – organisma cīņa ar iebrucēju. Iekaisuma rezultātā gļotādā izveidojas tūska, un deguna blakusdobumu gļotāda mehāniski noslēdz atveres, kas sinusus savieno ar deguna dobumu.

Kad sinusu atveres ir ciet, sākās pats interesantākais – nenotiek dobumu ventilācija un drenāža, sekrēts krājas, un tajā sāk vairoties tās baktērijas, kas līdz šīm tur mierīgi dzīvoja. Organisms uz to reaģē un uzsāk cīņu pret baktērijām sinusos. Šajā cīņā iet bojā imūnās šūnas un baktērijas un veidojas strutas. Iekaisuma process sinusos pastiprina gļotādas tūsku, noslēdzot ejas vēl ciešāk un padarot blakusdobumu drenāžu neiespējamu. Izveidojas apburtais loks, kad katrs nākamais solis situāciju aizvien pasliktina.

Kā var saprast, ka ir attīstījies deguna blakusdobumu iekaisums?

Vispār deguna blakusdobumu gļotāda iekaist vienmēr, kad ir iekaisums deguna gļotādā (kad ir iesnas) – šie divi procesi nav nodalāmi, jo deguna dobuma gļotāda pāriet blakusdobumu gļotādā un iekaisums izplatās no deguna dobuma uz sinusiem bez jebkādiem šķēršļiem. Tāpēc pareizāk būtu runāt par rinosinusītu, nevis izolētu sinusītu.

Un tomēr.

Par tādu riktīgu deguna blakusdobumu iekaisumu liecina sāpes un smaguma sajūta sejā un sāpes, kas rodas, ja tiek uzspiests uz vietām virs sinusiem – pieri, vaigiem, pie acs iekšējiem kaktiņiem (skati zīmējumu par sinusu izvietojumu). Sāpes var izplatīties uz zobiem un imitēt zobu sāpes. Ir raksturīgas galvassāpes, kas pasliktinās, mainot galvas pozīciju, īpaši – noliecoties uz leju. Var būt visādi smakojoši dzeltenzaļgani izdalījumi no deguna un nepatīkama smaka no mutes.

Vai strutains sinusīts ir bīstams?

Jā, potenciāli ir bīstams. Ja rodas aizdomas, ka varētu būt sinusīts, iesaku meklēt palīdzību pie ģimenes ārsta vai LORa.

Kāpēc tas ir bīstams? Dobumos krājas strutas, kas pašas netiek ārā. Tās ir jāizvada. Strutas krājas dobumos, kas atrodas galvaskausa kaulos, un potenciāli var izlauzties uz citiem dobumiem – acs dobumu vai smadzeņu dobumu. Un tad ir ziepes.

Protams, tas nenotiek bieži.

Lai sinusīts neattīstītos līdz tādam episkam scenārijam, var lietot deguna dekongestantus (ksilometazolīnu, oksimetazolīnu). Tie sašaurina asinsvadus deguna dobuma gļotādā, tādējādi samazinot tūsku. Un, ja mazināsies tūska, atvērsies sinusu ejas un atjaunosies drenāža un ventilācija.

Jāsaka, ka strutains sinusīts neveidojas acumirklī, bet attīstās pakāpeniski – sakrājas izdalījumi, izveidojas labvēlīga vide, savairojas baktērijas un sākas organisma imūnā reakcija. Tāpēc dekongestantu lietošana palīdz mazināt ne tikai iesnas, bet arī strutaina sinusīta attīstības iespējas.

Kad dzert antibiotikas saaukstēšanas gadījumā?

Antibiotikas darbojas pret baktērijām. Saaukstēšanos izraisa vīrusi, tāpēc antibiotikas nelīdzēs pret saaukstēšanos. Vispār man ir vesels atsevišķs raksts, kurā tiek apspriests, vai lietot antibiotikas pret saaukstēšanos. Noteikti to izlasi, jo tas palīdzēs nepieļaut ļoti izplatītās kļūdas.

Citi ieteikumi un knifiņi par ārstēšanos.

Seko savai pašsajūtai. Slimības laikā režīms ir pilnīgi brīvs, tev nav obligāti jāguļ gultā. Ja jūties pietiekoši labi, vari pat iziet ārā un nedaudz pastaigāties svaigā gaisā (tikai neaplipini citus cilvēkus!). Bet, ja jūties noguris vai miegains, neforsē – paliec mājās un izgulies. Miegs un atpūta ir labākās zāles saaukstēšanās gadījumā, jo tādā veidā tu ļauj savai imūnai sistēmai pilnvērtīgi cīnīties ar infekciju un netērē enerģiju citām aktivitātēm.

Mitrini gaisu un regulāri vēdini telpas. Šie pasākumi palīdzēs samazināt vīrusu daudzumu istabas gaisā. Gaisa mitrināšanai ir arī cits pozitīvs efekts – tā atvieglo elpošanu. Sausā gaisā puņķi degunā izžūst, un tos ir grūtāk izšņaukt ārā. Sauss gaiss kairina jau tā sakairinātu un bojātu gļotādu, pasliktinot pašsajūtu un provocējot klepu.

Dzer ļoti daudz šķidruma. Šķidrums palīdzēs izvadīt no organisma toksiskas vielas, kas pastiprināti veidojas infekcijas slimības laikā. Priekšroka būtu jādod siltiem dzērieniem, piemēram, tējām un buljonam. Bet kopumā var dzert jebkādu šķidrumu, tikai ne alkoholu.

Var skalot kaklu ar sāls šķīdumu vai ar furagīnu (Furasol). Furasols ir antibakteriāls un antiseptisks līdzeklis, ko var lietot mutes dobuma un rīkles iekaisuma gadījumā. Arī sāls šķīdumam ir antibakteriālas īpašības. Teorētiski furasols/sāls šķīdums var mazināt iespēju, ka vīrusa bojāto gļotādu skars bakteriālā infekcija (kā nekā mutē dzīvo ļoti daudz visādu baktēriju). Tomēr tas nenozīmē, ka bez skalošanas tu neatveseļosies. Ja jūti, ka tas tev palīdz vai liek justies mierīgam, vari skalot. Ja neredzi lielas vajadzības, vari neskalot. Furagīns nav ieteicams grūtniecēm un ar krūti barojošām sievietēm, bet nevis tāpēc, ka tam ir kāda negatīva ietekme, bet tāpēc, ka nav nekādu datu par tā ietekmi uz šīm cilvēku grupām.

Par deguna šņaukšanu. Pirmkārt, saaukstēšanās laikā lieto vienreiz lietojamas papīra salvetes. Tīri higiēnas apsvērumu dēļ. Zero Waste dzīvesveidu varēsi turpināt, kad vairs nebūsi infekciozs. Otrkārt, par pašu deguna šņaukšanu – nešņauc degunu pārāk agresīvi, jo tā var bojāt jau tā sakairinātu deguna gļotādu. Izšņauc sākumā vienu nāsi, tad otru. Slimības gaitā pamanīsi, ka puņķi maina savu krāsu un konsistenci. Sākumā puņķi ir caurspīdīgi un šķidri kā ūdens, tad kļūst arvien viskozāki un gļotaini. Kad tie kļūst dzeltenīgi vai zaļgani, tas nozīmē, ka ir pievienojusies bakteriālā infekcija. Tas ir normāls process, un satraukumam nav pamata. Bet, ja puņķi ir kļuvuši dzeltenīgi zaļgani, staipīgi, smirdīgi un tos pavada sāpes sejā, galvassāpes un paaugstināta temperatūra, ir vērts pakonsultēties ar savu ārstu, jo, iespējams, ir attīstījies deguna blakusdobumu iekaisums un ārstēšanas taktika būs mazliet jāpamaina.

Par kartupeļu tvaiku inhalācijām. Nav jau īsti tā, ka, ja tu neelposi kartupeļu tvaikus, tu neatveseļosies, bet, ja elposi, atlabsi ātrāk. Tiesa, silta un mitra gaisa inhalācijas var mazināt diskomfortu un atvieglot elpošanu, bet mūsdienās ir drošāki veidi, kā to darīt. Piemēram, var noīrēt vai pat nopirkt inhalatoru. Inhalatoru var noīrēt uz noteiktu laiku un izmēģināt to, lai saprastu, vai ir jēga to iegādāties, vai tas uzlabo pašsajūtu slimības laikā vai arī īsti neko nemaina. Ja interesē šāda iespēja, ieskaties inahalators.lv mājaslapā. Viņiem, starp citu, ir burvīgs raksts par kakla sāpēm, klepu un simptomu mazināšanas iespējām. Ja negribi tērēt naudu, bet gribi ieelpot siltu un mitru gaisu, vari palikt pie tiem pašiem kartupeļu vai zāļu tēju tvaikiem. Vari pat nedarīt to vispār, slimības ilgumu tas īpaši neietekmēs.

Par atkrēpošanas līdzekļiem. Tautā kaut kā ir ienācis un palicis mīts par to, ka sauss klepus ir jāpārvērš mitrā un tad var sākt lietot atkrēpošanas līdzekļus jeb tā saucamos mukolītiķus. Šos preparātus reklamē pa labi un pa kreisi, un daudzi ārsti joprojām bieži rekomendē tos saviem pacientiem elpceļu slimību gadījumā. Diemžēl šie līdzekļi nav efektīvi saaukstēšanās un gripas gadījumā, šie preparāti ir indicēti tikai HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) un bronhektāžu gadījumā. Ja vien tev nav HOPS paasinājuma epizode, mukolītiķi nav jāpērk un jālieto. Bet, runājot par klepu, sauss un mitrs klepus ir divas dažādas lietas, tiem ir dažādi iemesli un mehānismi. Saaukstēšanās gadījumā drīzāk būs tieši sauss klepus, kas rodas rīkles nervgaļu kairinājuma rezultātā. Gadījumā, ja uznāk mokošs klepus, kas nepāriet un, piemēram, traucē aizmigt, var lietot preparātus ar kodeīnu – vielu, kas nomāc klepu.

Par sūkājamām dražejām, ledenēm, končām. Ir tādas, kam sastāvā ir vielas, kas darbojas kā vietējais anestētiķis un īslaicīgi noņem vai mazina sāpes. Vai šīs ledenes ārstē saaukstēšanos? Nē. Vai var atveseļoties bez šīm ledenēm? Mierīgi.

Ja tu jūti, ka tev tās palīdz mazināt sāpes, tad, protams, vari lietot. Ja uzskati, ka naudu var iztērēt lietderīgāk, nebūsi stipri kļūdījies.

Par vitamīniem. Pētījumi par C vitamīnu nav viennozīmīgi. Sākumā tika atklāts, ka C vitamīns spēj samazināt slimības ilgumu, bet vēlāk šos rezultātus nav izdevies atkārtot citos pētījumos. C vitamīnu var lietot papildus, ja jūti kādu pozitīvu efektu. Tikai atceries – ja staigāsi apkārt slims, nekāds C vitamīns tev nepalīdzēs!

Kā ar D vitamīnu? Ņemot vērā to, ka ir atrasta D vitamīna deficīta saistība ar paaugstinātu infekciju risku, ir vērts lietot to profilaktiski rudens-ziemas sezonas laikā (par to man ir veseli divi raksti: Kā tas ir ar D vitamīnu Pirmā un Otrā daļa). Bet, ja esi jau apaukstējies un saslimis, D vitamīna lietošana vairs neko diži neietekmēs.

Par kāju sildīšanu vanniņās un sinepju plāksteriem. Ja ļoti gribas just, ka dari kaut ko lietas labā, vari sildīt kājas vanniņā vai ar sīnepju plāksteru palīdzību. Slimības ilgumu tas, visticamāk, neietekmēs.

Ķiploki. Ķiplokiem piemīt antimikrobiālas un antivirālas īpašības, bet diemžēl par tiem nav īpaši daudz pārliecinošu pētījumu. Tie daži pētījumi, kas ir, liecina, ka lietot ķiplokus slimības laikā ir jau par vēlu. Iespējams, tiem ir nozīme saaukstēšanās riska mazināšanā, bet pagaidām ir pārāk maz datu, lai par to spriestu.

Neaizmirsti – ja esi saaukstējies, tev ir puņķi un skrāpē kaklā, bet nav temperatūras, paliec mājās. Tu ESI slims! Un tu ESI infekciozs. Paliec mājās, veseļojies! Paskaties seriālus, palasi grāmatu, ja nejūties pārāk vārgs, bet cieni apkārtējos cilvēkus. Nevienam nepatīk būt slimam, un neviens tev neteiks paldies par to, ka padalīsies ar savu vīrusu.

Nākamais raksts ir par homeopātiju, bet būs raksti arī par vakcīnām, HIV, audzēju skrīningu. Ja tev patīk tas, ko es daru, un tu gribi redzēt vairāk šādu rakstu, kļūsti par projekta sponsoru Patreonā. Ziedojot kaut vai tikai 1$ mēnesī tu kļūsti par šī projekta Patronu:

es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.

Paldies viesiem maniem foršajiem Patroniem, kas jau atbalsta manu projektu Patreonā! Šīs projekts turpina pastāvēt ar jūsu palīdzību!

Informācijas avoti:

https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/acute-sinusitis/symptoms-causes/syc-20351671

https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/ear-infections/symptoms-causes/syc-20351616

https://emedicine.medscape.com/article/232670-overview

https://www.inhalators.lv/inhalaciju-terapija/elposanas-organu-slimibas/elposanas-organu-slimibu-simptomi/params/post/1005011/kakla-sapes

https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/febrile-seizure/symptoms-causes/syc-20372522

http://www.visaszales.lv/Z%C4%81les/Visas/Xylometazolin/0

https://kidshealth.org/en/parents/febrile.html

https://www.uptodate.com/contents/febrile-seizures-beyond-the-basics

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23440782

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25386977