Vai homeopātija var kaitēt?

28. oktobris, 2018 pl. 14:28,

Daudziem ārstiem ir skeptiska attieksme pret homeopātiju. Sociālajos tīklos ik pa laikam parādās mēmi, kas izsmej homeopātiju, un tie kļūst ļoti populāri ārstu un farmaceitu starpā, bet cilvēks "no malas" ne vienmēr saprot šos jokus. Par ko tad mēs, ārsti, smejamies? Kur prikols?

Pirms aizgāju studēt medicīnu, mans priekšstats par homeopātiju bija aptuveni šāds:

medicīnas nozare, ārstē ar kaut kādiem tur augiem un tējiņām, "maigā ārstēšana", bet kopumā kaut kas ļoti neskaidrs (kā jau visa medicīna sākumā ^^').

Ja es aizietu studēt nevis medicīnu, bet, teiksim, vizuālo mākslu, gūglējot par homeopātiju, man izveidotos šāds priekšstats:

"droša un saudzīga medicīnas sistēma"
"dabisks veselības uzlabošanas un uzturēšanas veids"
"preparāti tiek pagatavoti no dabas vielām un tādējādi stimulē organisma dabisko spēju atveseļoties"
"reti izraisa blakusparādības", "zāles nav toksiskas" un "tās var izmantot visu vecumu cilvēki, gan jaundzimušie, gan bērni, gan grūtnieces, gan ar krūti barojošās mātes"
"ārstē nevis slimību, bet cilvēku", "katram cilvēkam tiek piemeklēta individuāla ārstēšana, bet ārsts skatās uz slimnieku, kā uz personību"

Nu smuki! Sanāk tāda dabiska, droša un pacientiem draudzīga medicīnas nozare. Mūsdienās, kad viss dabiskais atkal ir trendā, homeopātija var šķist ļoti pievilcīga alternatīva medicīnas nozare.

Bet kaut kā izklausās pārāk labi, tev neliekas?

Kas ir homeopātija?

Homeopātija ir alternatīvās medicīnas nozare.

Tā parādījās 18. gadsimta beigās kā alternatīva tolaik plaši praktizētajām ārstēšanas metodēm. Tajos laikos pastāvēja uzskats, ka slimība cilvēkā iekļūst no ārpuses, tāpēc, lai cilvēks atveseļotos, tā ir jāizdzen ārā. "Slimības izdzīšanai" nozīmēja toreiz zināmās zāles ļoti lielās devās, kas slimniekiem izraisīja caureju, vemšanu, siekalošanos, svīšanu.

Populāra bija arī asins nolaišana. Ārstēšanās nekad nav īpaši patīkams process, bet tolaik tas bija pat dzīvībai bīstams. Vācu ārsts Zāmuels Hānemanis bija viens no tiem, kas ievēroja, ka slimnieki, kas saņēma ārstēšanu ar milzīgām, toksiskām zāļu devām, izveseļojās daudz retāk nekā tie, kas nesaņēma nekādu ārstēšanu vispār.

Salīdzinājumā ar citām ārstēšanas metodēm, kas bija pieejamas cilvēkiem 19. gadsimta Eiropā, homeopātija piedāvāja krietni humānākas ārstēšanas iespējas. Pretēji toreiz dominējošam uzskatam, ka slimības ir jāārstē ar megadevām, homeopātija ārstēja ar ļoti mazām un pat niecīgām zāļu devām. Drīz tā kļuva ļoti populāra, jo šīs niecīgās zāļu devas neizraisīja nekādas blaknes, nekādas alerģiskas reakcijas.

Hānemanis izvirzīja trīs homeopātijas principus:

1. Līdzīgais ārstē līdzīgu (lat. Similia similibus curarum)

Homeopātija gr. homoios – līdzīgs pathos – ciešanās, slimība

Hānemans eksperimentēja pats ar sevi. Viņš ievēroja, ka hinīnkoka miza, ko izmantoja malārijas ārstēšanai, izraisīja viņam malārijai līdzīgus simptomus. No tā viņš secināja, ka katra zāļu viela, kas veselam cilvēkam izraisa "zāļu slimību", var izārstēt slimību, kas izpaužas ar līdzīgiem simptomiem. Respektīvi, ja simptomi, ko izraisa zāles, līdzinās kādas slimības simptomiem, tad šo zāļu izraisītā slimība būs spējīga izspiest no cilvēka to sākotnējo slimību.

2. Minimālo devu likums. Jo mazāka ir aktīvās vielas deva, jo lielāka preparāta efektivitāte.

3. Jāārstē cilvēks, nevis slimība.

Mūsdienu homeopātija balstās uz šiem pašiem trim principiem, ko Hānemanis noformulēja pirms vairāk nekā divsimt gadiem.

Tradicionālās zāles

No kā sastāv tradicionālās medicīnas zāles?

Medikamentu ir ĻOTI daudz, bet tos visus vieno viens princips.

Jebkurš medikaments sastāv no aktīvās jeb darbīgās vielas un no palīgvielas/vielām.

Aktīvā viela ir ķīmiska viela, kas izraisa bioloģisku efektu (mazina sāpes, paplašina asinsvadus, mazina temperatūru, nonāvē baktērijas utt).

Piemēram, Ibumetin un Nurofen aktīvā viela ir ibuprofēns. Tas mazina sāpes, iekaisumu un drudzi.

Savukārt palīgvielas ir citas vielas medikamenta sastāvā, kas ir farmaceitiski inertas, proti, neizraisa nekādus bioloģiskus efektus. Tie var būt konservanti, kas pasargā aktīvo vielu no izmaiņām, šķīdinātāji, kuros izšķīdināta aktīvā viela, un citas substances, kas piešķir medikamentam noteiktu formu, krāsu un garšu.

Tā, piemēram, D vitamīna pilieniem aktīvā viela ir holekalciferols (D3 vitamīns), bet palīgviela ir eļļa, jo D vitamīns šķīst taukos.

Ibumetīns ir pieejams gan tablešu, gan arī gēla veidā. Aktīvā viela abos gadījumos ir ibuprofēns, bet palīgvielas būs atšķirīgas, jo gēla un tablešu pagatavošanai izmanto dažādas substances.

Ļoti svarīga ir aktīvās vielas deva medikamentā. Devai ir jābūt tādai, lai izpaužas medikamenta ārstnieciskais, bet ne toksiskais efekts.

Aktīvajām vielām ir ļoti daudzveidīgi darbības mehānismi:

vienas saistās ar šūnu receptoriem un stimulē procesus (piemēram, injicējamais insulīns sekmē glikozes transportu no asinīm šūnās), citas saistās ar receptoriem, procesus kavējot vai pilnīgi nobloķējot. Daži medikamenti neitralizē vielas organismā, citi nonāvē baktērijas. Ja deva ir pārāk maza, zāles var nepalīdzēt, bet, ja tā ir pārāk liela, var nonākt Toksikoloģijas centrā vai pa taisno pie senčiem. Uz zāļu iepakojuma ir norādītas devas, un katram medikamentam ir noteikta maksimālā vienreizējā un diennakts deva.

Homeopātiskās zāles

No pirmā skatiena homeopātiskās zāles ne ar ko diži neatšķiras no tradicionālās medicīnas zālēm. Ir gan tabletes, gan dražejas, gan šķīdumi, gēli, krēmi, ziedes utt.

Arī homeopātiskām zālēm var izdalīt aktīvo vielu un palīgvielas, taču atšķirībā no tradicionālās medicīnas medikamentiem homeopātiskajās zālēs aktīvās vielas daudzums vai koncentrācija ir ļoti …ļoti zema. Bet par visu pēc kārtas.

Preparātus pagatavo, balstoties uz homeopātijas principiem:

ārstē ar līdzīgo
jo mazāka deva, jo lielāka efektivitāte

Tā, piemēram, bites dzēliena ārstēšanai izmantos bites indi, kas ir atšķaidīta ar ūdeni vai spirtu.

Kopumā zāļu pagatavošanai izmanto:

augus (sarkanos sīpolus, kalnu arniku, beladonnu)
dzīvniekus (bites, čūskas inde)
minerālus

Zāles pagatavo katram pacientam individuāli. Izklausās ļoti labi, vai ne?

Zāļu pagatavošanā liela nozīme ir preparāta dilūcijai (atšķaidījumam) un sakratīšanai. Šādā veidā tiekot potencēts (pastiprināts) zāļu ārstējošais efekts.

Viens no homeopātijas principiem ir „jo mazāka deva, jo lielāka efektivitāte”, tāpēc homeopātija strādā ar lielām atšķaidījuma pakāpēm.

Atšķaidījumu pakāpes apzīmē ar burtiem X (vai D), C, M un LM.

X vai D nozīmē, ka aktīvā viela ir atšķaidīta attiecībā 1:10. Tātad 1 ml aktīvās vielas ir izšķīdināts 9 ml šķīdinātāja (piemēram, ūdens) jeb uz 9 ūdens molekulām ir 1 molekula aktīvās vielas.

C nozīmē, ka aktīvā viela ir atšķaidīta attiecībā 1:100.

M nozīmē, ka aktīvā viela atšķaidīta attiecībā 1:1 000

LM nozīmē, ka aktīvā viela atšķaidīta attiecībā 1:50 000

Pirms burta var būt uzrakstīts cipars. Šīs cipars norāda, cik reizes attiecīgais atšķaidījums tika atkārtots.

Piemēram, 6X nozīmē, ka atšķaidījums 1:10 tika atkārtots sešas reizes:

Paņēma 1 ml aktīvas vielas un izšķīdināja to 9 ml šķīdinātājā (teiksim, ūdenī), dabūja 10 ml 1X šķīduma un to labi sakratīja.

Tad paņēma 1 ml 1X šķīduma un atšķaidīja to ar 9 ml ūdens. Dabūja 10 ml 2X šķīduma. Sakratīja.

Paņēma 1 ml 2X šķīduma un atkal atšķaidīja ar 9 ml ūdens. Dabūja 10 ml 3X šķīduma, ko atkal labi sakratīja.

Šādi procesu turpina, līdz iegūst atšķaidījumu 6X.

Pēc katras atšķaidīšanas šķīdums ir kārtīgi jāsakrata, jo tādējādi tiekot potencēta (pastiprināta) gatavojamā preparāta efektivitāte.

Homeopātijā strādā ar tādiem atšķaidījumiem kā 200C, 10M, 20X.

Lai tu varētu saprast, 30C nozīmē, ka gatavā preparātā aktīvās vielas attiecība pret šķīdinātāju ir 1: <skaitlis ar 60 nullēm>.

Nav nekādas garantijas, ka preparātiem ar tādām atšķaidījuma pakāpēm sastāvā ir kaut kas vairāk par pašu šķīdinātāju (parastu ūdeni).

Bet dažiem taču palīdz! Meitai izārstēja kārpu, kaimiņienei depresiju!

Pētījumi parāda, ka homeopātiskām zālēm efektivitāte ir tāda pati kā placebo. Tas, kas darbojas homeopātiskajās zālēs, ir placebo efekts.

Kas ir placebo?

Placebo ir fake zāles, ko izmanto pētījumos, lai pārbaudītu īstu medikamentu efektivitāti.

Pēc ārējā izskata, garšas un citām fizikālām īpašībām placebo līdzinās pētāmajam medikamentam, bet atšķirībā no tā nesatur aktīvo vielu (darbīgā ķīmiskā viela, kas izraisa pārmaiņas organismā). Parasti placebo pagatavo no cietes vai cukura, bet tas var būt arī sāļu šķīduma veidā.

Kad pārbauda jaunā medikamenta efektivitāti, to salīdzina ar placebo.

Piemēram, grib noskaidrot, vai medikaments M darbojas pret galvassāpēm. Cilvēkiem ar galvassāpēm, kas piedalās pētījumā, iedod zāles: vienai daļai cilvēku iedod medikamentu M, otrai – placebo. Placebo izskatās tieši tāpat kā medikaments M, tāpēc pētījuma dalībniekiem nav ne jausmas, vai viņi saņem īsto medikamentu vai viltojumu. Šādus pētījumus sauc par aklajiem pētījumiem. Savukārt, ja to nezin arī pacientu ārstējošais ārsts, tas saucās par dubultaklo pētījumu. Tādā veidā cenšas mazināt neobjektivitātes izraisītas novirzes rezultātos.

Ja medikaments M palīdzēja krietni lielākam cilvēku skaitam nekā placebo, to uzskata par efektīvu. Bet, ja medikamenta M rezultāti krasi neatšķiras no placebo rezultātiem, medikaments tiek uzskatīts par neefektīvu.

Gadījumos, kad neefektīvais medikaments tomēr palīdz justies labāk, runā par placebo efektu.

Kas ir placebo efekts?

Placebo efekts ir fenomens, kad lietojot placebo (fake zāles), cilvēkam novēro pozitīvas vai negatīvas izmaiņas veselības stāvoklī. Piemēram, mazinās simptomi vai parādās blaknes – slikta dūša, vemšana, caureja (lai gan placebo nesatur neko citu kā cukuru vai cieti). Efekts ir atkarīgs no tā, ko pats cilvēks sagaida no zālēm vai ārstēšanas procesa. Respektīvi, ja cilvēks tic, ka zāles palīdzēs, tad novēro pozitīvu efektu, bet, ja ir skeptiski vai negatīvi noskaņots, var novērot negatīvu efektu (nocebo efektu). Placebo efekts neietekmē slimību pašu par sevi, bet gan to, kā cilvēks to izjūt un uztver. Placebo efektu bieži novēro depresijas, sāpju, miega traucējumu gadījumā – stāvokļos, kur liela loma ir psihiskai komponentei.

Pāris vārdi par Evidence Based medicīnu

Vēl pavisam nesen dzīvojām laikos, kad medicīnā noteicošā loma bija autoritātēm – profesoriem, ekspertiem, slavenajiem ārstiem un zinātniekiem. Ja kāda lielā šiška kaut ko pateiktu, nevienam pat nerastos doma to apšaubīt. Jo, redz, „profesors teica!”. Un, ja jau profesors teica, tad tai jābūt taisnībai. Medicīnā liela nozīme bija ārsta statusam, pieredzei un subjektīvajam viedoklim. Un tikai pavisam nesen tas sāka mainīties.

Ideja par <uz pierādījumiem balstīto medicīnu> (Evidence based medicine) parādījās mazāk nekā pirms 30 gadiem. Idejas centrālā doma ir medicīnu balstīt uz pētījumiem, pierādījumiem, statistiku un zinātniskiem faktiem, nevis uz ārstu pieredzi, ekspertu intuīciju vai profesoru viedokļiem.

Arī profesors ir cilvēks, kas var kļūdīties, kam var būt savas intereses un kas var ticēt noteiktām lietām. Mūsdienās vairs nepietiek ar argumentu „viens ļoti pazīstams zinātnieks teica, ka…”

Kopš 1991. gada sākusies <uz pierādījumiem balstītas medicīnas> attīstība, un sāka veikt ļoti daudz pētījumu. Tomēr nepietiek arī ar argumentu „vienā pētījumā atrada, ka…”. Svarīgi ir tas, kas tas ir par pētījumu, kā tas tika veikts, cik daudz cilvēku piedalījās pētījumā, cik labs bija šī pētījuma dizains (runa nav par vizuālo dizainu), no kurienes nāca finansējums utt. un vai ir citi līdzīgi pētījumi, kuros izdevās iegūt līdzīgus rezultātus.

Pētījumi ir ļoti dažādi, tiem pastāv sava ticamības hierarhija. Lai pagaidām nesarežģītu lietas, pateikšu tikai to, ka gadījuma apraksts „cilvēks X izārstējās no audzēja, lietojot vielu A” nespēj konkurēt ar pētījumu, kurā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku, bet tikai 5 % novēroja stāvokļa uzlabošanos pēc vielas A lietošanas.

Kāpēc ārstiem ir skeptiska attieksme pret homeopātiju?

Lielākā daļa tradicionālās medicīnas ārstu smejas un joko par homeopātiju.

Kāpēc?

Apskatīsim homeopātijas principus:

Homeopātijas pamatlicējs Hānemanis apgalvoja: jo zemāka ir aktīvās vielas koncentrācija, jo izteiktāks esot medikamenta ārstnieciskais efekts.

Šīs apgalvojums nebija pamatots nedz ar aprēķiniem, nedz ar pētījumiem un ir pretrunā ar ķīmijas, bioķīmijas un farmakodinamikas principiem.

Kādā veidā medikamenti ietekmē procesus organismā?

Ja ļoti vienkāršoti, tad

ir aktīvās vielas molekulas un ir šūnu receptori.

Ja vielas molekula saistās ar savu attiecīgo receptoru, izpaužas noteikts efekts. To ir viegli iedomāties kā atslēgas un slēdzenes darbības principu.

Galvenais – lai rastos efekts, ir jābūt atslēgai, ko ielikt slēdzenē.

Iedomājies, ka tev ir 100 durvis, ko vajag atvērt, un 100 atslēgas, bet katru atslēgu var izmantot tikai vienu reizi. Loģiski, ka jo vairāk atslēgu tu izmantosi, jo vairāk durvju tu atvērsi, un jo lielāks būs efekts.

Homeopātija apgalvo, ka, jo mazāk atslēgu izmantosi, jo vairāk durvju atvērsi.

Kaut kā neloģiski, ne?

Kāpēc tā?

Hānemanis, kurš noformulēja homeopātijas principus, dzīvoja laikā, kad vēl nezināja ne par molekulām, ne par atomiem, kur nu vēl par šūnu receptoriem un atslēgas-slēdzenes principu bioķīmiskajos procesos. Tāpēc toreiz šīs atšķaidīšanas triks nešķita tik ļoti neloģisks. Un,, tā kā tolaik nezināja par molekulām, nezināja arī to, ka pastāv noteikta robeža, līdz kurai vielu var atšķaidīt, pirms tā zaudē savas īpašības. Homeopātiskajā ekvivalentā šī robeža atbilst 12C atšķaidījumam. Homeopātija savukārt strādā ar atšķaidījumiem 30C, 200C un pat lielākiem, jo Hānemanis ticēja, ka vielu var atšķaidīt līdz bezgalībai.

Paņemsim, piemēram, 200C šķīdumu. 200C nozīmē, ka atšķaidīšanas procesu „1 uz 100” atkārtoja 200 reizes. Tātad, aktīvā viela tika izšķīdināta attiecībā 1:100200. 100200ir skaitlis ar 400 nullēm. Problēma ir tāda, ka tik liels molekulu skaits nepastāv pat visā Visumā, nemaz nerunājot par mūsu planētu…

Daudzi preparāti ir tik ļoti atšķaidīti, ka tajos nepaliek pat viena aktīvās vielas molekula. Kā tad šie preparāti darbojas, ja tajos vairs nav aktīvās vielas?

Atceries, ka rakstīju par šķīduma sakratīšanu pēc katras atšķaidīšanas reizes?

Homeopātija balstās uz ticību, ka ūdenim (vai citam šķīdinātājam) piemīt atmiņa. Kad aktīvās vielas molekula nonāk kontaktā ar ūdeni, ūdens molekulas „iegaumē” aktīvās vielas īpašības un tādējādi pašas var darboties kā aktīvā viela. Tieši tāpēc katru reizi pēc atšķaidīšanas šķīdums ir riktīgi jāsakrata, lai pēc iespējas vairāk ūdens (vai cita šķīdinātāja) molekulu nonāktu kontaktā ar aktīvo vielu un iegūtu tās īpašības.

Par laimi mums visiem, nav pierādījumu, ka ūdenim būtu atmiņa. Ja tas tā tiešām būtu, mēs visi tik ilgi nedzīvotu, jo dzeršana būtu viena no bīstamākajām lietām pasaulē. Ūdens ir visur, tajā skaitā arī čuru un kaku sastāvā, un es personīgi ļoti negribētu, lai ūdens izrādītos tik ļaunatminīgs :D

Vēl viens homeopātijas princips, ko formulēja Hānemanis, ir līdzības princips – līdzīgs ārstē līdzīgu. Arī šīm principam nav nedz zinātniska skaidrojuma, nedz pierādījumu, ka tas tiešām darbojas un ir efektīvs.

Ja tā labi parakņātos informācijā, noskaidrotos, ka homeopātijas līdzības princips balstās uz senas un ļoti izplatītas māņticības – simpātiskās, imitācijas jeb homeopātiskās maģijas. Šī maģija mēģina ietekmēt lietas un parādības ar priekšmetiem, kas tiem līdzinās, jo starp tiem pastāvot enerģētiska saikne. Tā, piemēram, cilvēki senajos laikos uzskatīja, ka ar pankūku cepšanu Meteņos viņi piesauc sauli un dzen prom ziemu (jo pankūkas pēc savas formas un krāsas atgādina sauli). Cits piemērs ir vudū lelles – durot lellē adatas, varot ietekmēt cilvēku, ko šī lelle simbolizē.

Homeopāti gan oponē, ka līdzības princips tiek izmantots arī tradicionālajā medicīnā – vakcīnās. Lielos daudzumos infekciozs aģents izraisa slimību, savukārt mazos daudzumos (vakcīnā) slimību ārstē. Diemžēl šīs arguments neiztur kritiku.

Pirmkārt, vakcīnas neko neārstē. Vakcīnas ir domātas slimību prevencijai jeb profilaksei, tas ir, lai slimība nemaz neattīstītos. Otrkārt, atšķirībā no homeopātiskajiem preparātiem vakcīnām ir skaidrs darbības mehānisms – antigēna ievade organismā izraisa imūno atbildi un antivielu veidošanos, kas arī pasargā cilvēku no nopietnas slimības. Imūnās atbildes veidošanos var pārbaudīt un izmērīt, nosakot antivielu titru asinīs. Taču joprojām nav skaidrs, ko tieši homeopātiskas zāles dara organismā, jo homeopātisko zāļu būtība ir pretrunā ar ķīmijas, fizikas un termodinamikas likumiem.

Nav nekāda zinātniska skaidrojuma tam, kādā veidā preparāts, kas nesatur aktīvo vielu, var darboties kā zāles.

Nav pierādījumu idejai, ka vielas, kas izraisa simptomus, var tos pašus simptomus ārstēt, un nav skaidrs arī mehānisms, kādā veidā tas varētu notikt.

Nav zinātnisku pierādījumu tam, ka ūdenim ir atmiņa un ka tas spēj pārvērsties par zālēm.

Mūsdienu homeopātija pamatojas uz vairāk nekā 200 gadus veciem principiem, kas visu šo gadu garumā nav mainījušies, lai atbilstu modernajam priekšstatam par pasauli, cilvēka fizioloģiju un slimību rašanas mehānismiem. Pa šo laiku medicīna ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu – tika atklātas antibiotikas, izdomātas vakcīnas, tika apkarotas daudzas nāvējošas slimības, pārstādīti orgāni, sekvenēts cilvēka genoms! Tikmēr homeopātija ir palikusi tur, kur bija 18. gadsimta beigās.

Homeopātijas piekritēji oponē, ka pastāv pētījumi, kas parāda, ka homeopātiskie preparāti IR efektīvi. Tomēr, kad sāk analizēt šos pētījumus, novēro interesantu likumsakarību – jo kvalitatīvāks ir pētījums, jo mazāka izrādās zāļu efektivitāte. Pētījumi ar labu dizainu un metodoloģiju parāda, ka homeopātiskie preparāti nav efektīvāki par placebo.

Pats par sevi pētījuma rezultāts vēl neko nenozīmē. Jāskatās, kas tas ir par pētījuma veidu, kāds bija tā dizains, cik cilvēku piedalījās, vai bija pieļautas atlases kļūdas, vai ir minimizēta pētnieku neobjektivitāte, no kurienes nāca finansējums.

Tāpēc pagaidām, kamēr ūdens atmiņa nav pierādīta un homeopātisko zāļu efektivitāte līdzinās placebo, homeopātija tiek pieskaitīta pie pseidozinātnēm.

Jāsaka tomēr, ka ne visiem ārstiem ir skeptiska attieksme pret homeopātiju. Ir ārsti, kas saviem pacientiem izraksta homeopātiskos preparātus, un ir arī daudz ārstu-homeopātu.

Kad tas paliek bīstami?

Pašas par sevi homeopātiskās zāles nav bīstamas, jo pēc savas būtības tās nav nekas cits kā cukura tabletes vai ūdens.

Principā, ja tu esi informēts par šo zāļu sastāvu, darbības mehānismu un efektivitāti, bet joprojām izvēlies lietot šos preparātus pumpu vai kārpu ārstēšanai, jo uzskati, ka tas tev palīdz, tad lieto. To sauc par informēto piekrišanu.

Homeopātiskās zāles kļūst bīstamas tad, kad tās sāk izmantot tādu nopietnu slimību ārstēšanai kā vēzis, difterija, pneimonija, HIV infekcija utt.

Tiek iztērēta nauda un pazaudēts laiks. Mūsdienās ļaundabīgs audzējs (tautas valodā vēzis) nav nekāds nāves spriedums (lielākoties atkarīgs, protams, no audzēja veida). Lielāko daļu audzēju var veiksmīgi ārstēt pirmajās stadijās, kamēr audzējs vēl nav izplatījies uz citiem orgāniem.

Bet kas notiek dzīvē? Piemēram, cilvēkam atrod ādas vēzi. Vēzis ir sākumstadijā, maziņš plankumiņš, ko var diezgan vienkārši ārstēt ķirurģiskā veidā (izgriezt). Cilvēkam ir bail no tik „radikālas” ārstēšanas metodes: „Vai tiešam obligāti jāgriež? Vai nevar to ārstēt kaut kā vienkāršāk, kaut ko pasmērēt?” Daļu no šiem cilvēkiem alternatīvās ārstēšanas meklējumi aizved līdz homeopātijai, kas piedāvā krietni vienkāršāku risinājumu. Vairākus gadus cilvēks lieto homeopātiskus preparātus un jūtas OK. Pa šo laiku audzējs aug dziļumā, izplatās uz blakusesošiem audiem un orgāniem, un tad vienā dienā cilvēks vairs nejūtas OK. Viņš nonāk slimnīcā, kur noskaidrojas, ka audzējs ir izplatījies arī uz attālajiem orgāniem (4. stadija) un izņemt to ķirurģiski vairs nav iespējams. Atlikušās ārstēšanas iespējas ir dārgas, smagas, un galvenais, ne tik efektīvas, kā tas būtu, ja audzējs tiktu ārstēts sākumstadijā.

Ko tradicionālā medicīna var mācīties no homeopātijas?

Un tomēr ir viena lieta, ko mēs, tradicionālās medicīnas ārsti, varam pārņemt no homeopātijas. Tas ir trešais homeopātijas princips, kurš arī padara homeopātiju tik ļoti pievilcīgu. Princips, kurš uzrunā daudzus cilvēkus, tajā skaitā arī mani.

„Ārstē nevis slimību, bet cilvēku”

Slimnieks, kas netiek uzklausīts pie parastā ārsta, jūtas sadzirdēts pie homeopāta, kas pajautā ne tikai „Kādas sūdzības? Kas Jums sāp?”, bet painteresējās arī par psiholoģisko stāvokli un pacientam velta krietni vairāk laika un uzmanības, nekā ar dzīvi neapmierināts ārsts poliklīnikā, kurš jau vizītes sākumā liek tev saprast, ka tu esi pēdējais, ko viņš grib redzēt savā dzīvē.

Paldies, ka izlasīji līdz pašām beigām! Ceru, ka pēc šī nenormāli garā raksta tev kļuva skaidrāks, kas ir homeopātija un kādas slimības ar to noteikti nevajadzētu ārstēt. Ja tev patīk tas, ko es daru, un tu gribi redzēt vairāk šādu rakstu, kļūsti par projekta sponsoru Patreonā. Ziedojot kaut vai tikai 1$ mēnesī tu kļūsti par šī projekta Patronu:

es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.

Paldies viesiem tiem, kas jau atbalsta manu projektu Patreonā!
Šīs projekts turpina pastāvēt ar jūsu palīdzību! ^^

Informācijas avoti:

Indulis Purviņš, Santa Purviņa, "Praktiskā farmakoloģija", Ceturtais pārstrādātais un papildinātais izdevums; Zāļu infocentrs, Rīga, 2011. Lpp. 16, 17.

https://www.youtube.com/watch?v=8HslUzw35mc

https://www.drugs.com/article/placebo-effect.html

https://www.medicinenet.com/script/main/art.asp?articlekey=31481

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3263217/

https://www.britishhomeopathic.org/homeopathy/what-is-homeopathy/

http://www.curantur.lv/homeopatija/kas-ir-homeopatija/

http://www.homeopatija.lv/jautajumi

https://www.nhs.uk/conditions/homeopathy/

https://sciencebasedmedicine.org/reference/homeopathy/

https://nccih.nih.gov/health/homeopathy

https://www.england.nhs.uk/wp-content/uploads/2017/11/items-which-should-not-be-routinely-precscribed-in-pc-ccg-guidance.pdf

https://www.nelsons.net/en-us/footer/homeopathic-dilution

http://www.chemistry-blog.com/2012/04/12/homeopathy-science-or-sympathetic-magic/

http://www.homeopathichealing.org/x-c-and-m-the-alphabet-of-homeopathic-potency.html

https://www.homeowatch.org/basic/infinitesimals.html?fbclid=IwAR36H6U0gvEczsp7oRzHW-P9K84JXokDov_ZYFL1yie6WH92aK-CLiivvEI

http://www.txoptions.com/resources/education/principles-of-homeopathy/?fbclid=IwAR24kxEKhhhK-jm1Wqf98LEc1HjnhwHy1Zt-x-Lxiy9KjegejE6sXwTXiIU