Vai vakcinēties pret gripu?

16. oktobris, 2018 pl. 13:23,

Gripas vakcīna ir ļoti slidena tēma. Katru gadu internetu forumos un komentāros zem rakstiem uzvirmo diskusijas par to, vai ir jēga vakcinēties pret gripu? Šajā rakstā es savācu un apkopoju informāciju par gripas vakcīnu – ko tā satur, kā tā darbojas, kāpēc saslimst drīz pēc vakcinācijas un kāpēc ārsti tik ļoti grib, lai cilvēki vakcinējas.

Gripas vakcīna

Pastāv divu veidu gripas vakcīnas:

pote
nazālā spreja vakcīna

Nazālā spreja vakcīna satur dzīvu novājinātu vīrusu. Tā ir mazāk izplatīta, jo neder noteiktām cilvēku grupām.

Šajā rakstā runāšu tieši par gripas poti.

Pote ir nedzīva inaktivēta vakcīna, kas satur tikai gripas vīrusa virsmas proteīnus (hemaglutinīnus un neiraminidāzes).

Kad šie proteīni tiek ievadīti organismā ar poti, tiek simulēta vīrusa iekļūšana organismā, ar tādu atšķirību, ka paši par sevi šie proteīni nespēj izraisīt slimību. Tie stimulē antivielu* produkciju un sagatavo imūno sistēmu, lai īstās infekcijas gadījumā tā varētu reaģēt ātri un efektīvi. Gripas pote nesatur dzīvu vīrusu, un tādēļ nespēj izraisīt slimību. Vīrusa slimība attīstās tikai tad, kad šūnā iekļūst vīrusa ģenētiskais materiāls, bet tā kā pote nesatur ģenētisko materiālu, bet tikai vīrusa virsmas proteīnus, tā nevar kalpot par infekcijas avotu.

*Antiviela - organisma izstrādātā "viela", kas tiek producēta specifiski pret antigēnu**. Antivielas izstrādā imūnās sistēmas šūnas (precīzāk B limfocītu apgreidotā forma - plazmas šūnas)

**Antigēns (antivielu ģenerators) - ir viela, ko organisms uzskata par svešu, un kas spej ierosināt organisma imūno atbildi, antivielu izstrādi. Antigēni ir, piemēram, baktēriju vai vīrusu proteīni, alerģēni, un pat paša organisma molekulas (autoimūno slimību gadījumā)

Antivielas specifiski saistās ar antigēnu, piemēram, antiviela pret vīrusa proteīnu H1 saistās tikai ar proteīnu H1 un ne ar ko citu.

Kas notiek, ja organisms sastopas ar jau zināmu vīrusu, pret kuru tas ir paspējis izstrādāt antivielas?

Imūnā sistēma atpazīst vīrusu pēc virsmas proteīniem. Imūno šūnu izstrādātās antivielas specifiski nosedz vīrusa virsmas proteīnus, neļaujot tam piesaistīties šūnai un tādējādi neitralizējot vīrusu. Diemžēl gripas vīruss nav tik vienkārš ienaidnieks, kā mums gribētos. Tas ir nestabīls un bieži mutē. Mutāciju rezultātā mainās virsmas proteīni, un imūnā sistēma vairs nespēj laicīgi atpazīt un neitralizēt vīrusu. Šī iemesla dēļ iepriekšējo gadu imunitāte kļūst neefektīva, un ar gripu var slimot katru gadu no jauna. Tas arī ir iemesls, kāpēc gripas vakcīnas sastāvs katru gadu tiek mainīts.

Pret gripu ir pieejamas trīs un četrvalentās vakcīnas:

Trīsvalentā vakcīna satur trīs gripas vīrusu virsmas proteīnus: 2 A tipa un 1 B tipa gripas vīrusi
Četrvalentā - četru gripas vīrusu virsmas proteīnus: 2 A un 2 B tipa gripas vīrusi. Tātad, trīsvalentās vakcīnas vīrusu komplektam nāk klāt vēl viens B gripas vīruss

Ja nesaproti, par kādām A un B gripām šeit tiek runāts, sākumā izlasi īsu ievadu par gripas vīrusu.

Trīs vai četri vīrusi ir ļoti maz, bet labi, ka pastāv krusteniskā imunitāte.

Kas ir krusteniskā imunitāte:

Pieņemsim, Sems (kāds random cilvēks) vakcīnējas pret gripas vīrusu AH1N1, kas satur vīrusa proteīnus H1 un N1. Pēc vakcīnācijas Semam organismā izveidojas antivielas pret H1 un N1. Vēlāk Sems inficējas ar gripu AH5N1, kurai uz virsmas ir tas pats proteīns N1, kā gripai AH1N1. Un tā kā Semam asinīs pēc vakcinācijas ir antivielas pret N1 proteīnu, tās daļēji neitralizēs vīrusu AH5N1, lai arī tas nebija vīruss pret ko Sems bija sapotējies. Pateicoties krusteniskai imunitātei Sems vai nu nesaslims , vai slimos ne tik smagi, kā varētu, ja nebūtu vakcinējies vispār.

Uz doto brīdi (2018. gada oktobris) krusteniskā imunitāte pret gripas vīrusu tiek aktīvi pētīta, jo tā dod cerības izveidot vakcīnu, kas nosegtu ja ne visus, tad lielāko daļu cirkulējošo gripas vīrusu.

Bet pagaidām mūsu arsenālā ir vakcīnas, kas nodrošina aizsardzību tikai pret dažiem gripas vīrusiem.

Kā nosaka, kurus gripas vīrusa tipus iekļaut vakcīnā?

Sakarā ar to, ka gripas vīruss visu laiku mainās un mutē, vakcīnas sastāvs tiek pārskatīts katru gadu. Ar vakcīnas sastāvu es šeit domāju tieši gripas vīrusu tipus, kuru proteīni tiek iekļauti vakcīnā.

Bet kā nosaka, kurus vīrusus iekļaus un kurus nē, un kas ar to visu nodarbojas?

Pasaulē ir izveidota starptautiska gripas novērošanas sistēma, kas nepārtraukti vāc un analizē informāciju par cirkulējošiem gripas vīrusa tipiem, to izplatību un izraisīto slimību smagumu.

Nacionālie gripas centri (NIC - National Influenza centers), kas atrodas vairāk nekā 100 dažādās valstīs visā pasaulē, nepārtraukti vāc gripas vīrusu paraugus no pacientiem, katrs savā valstī. Tie veic sākotnējo datu analīzi un izvēlas reprezentējošos gripas vīrusu tipus. Šie paraugi un no tiem izolētie vīrusi no NICiem tālāk tiek nosūtīti uz vienu no pieciem PVO* kolaborācijas centriem (WHO Collaboration centers), kas atrodas:

Atlantā, Džordžijā, ASV

Londonā, Lielbritānijā

Melburnā, Austrālijā

Tokijā, Japānā

Pekīnā, Ķīnā

PVO kolaborācijas centros veic detalizētu vīrusu antigēno un ģenētisko analīzi. Šīs analīzes rezultāti veido pamatu PVO rekomendācijām par to, kādus gripas vīrusu tipus iekļaut vakcīnā nākamai sezonai.

Divas reizes gadā (februārī Ziemeļu puslodei un septembrī Dienvidu puslodei) PVO organizē sapulces ar kolaborācijas centru un laboratoriju direktoriem un citiem sadarbības partneriem, un pieņem lēmumu par to, kurus vīrusu tipus iekļaut vakcīnā nākamai gripas sezonai.

Viens no NICiem atrodas arī pie mums Latvijā, Rīgā, Infektoloģijas centrā (LICā). Te ir, piemēram, mūsu Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas mājaslapa (tas ir tas Latvijas NIC).

Visu gadu viņi vāc gripas vīrusu paraugus no slimniekiem Latvijā, izdara sākotnējo analīzi un tālāk pārsūta reprezentējošos paraugus uz Londonu, kur notiek jau advancētākā vīrusu analīze.

* PVO - Pasaules Veselības organizācija

Kam būtu jāvakcinējās?

Katram cilvēkam pašam ir jāpieņem lēmums par to, vai potēsies pret gripu. Tomēr ir noteiktas cilvēku grupas, kam gripas pote būtu ļoti ieteicama. Tās ir tā saucamās riska grupas, kam gripa var noritēt smagi un kam pastāv liela iespēja, ka attīstīsies nopietni sarežģījumi pēc gripas:

cilvēki, kas ir vecāki par 65 gadiem. Šajā vecuma grupā novērojama visaugstākā mirstība gripas epidēmiju laikā. Tas ir saistīts, pirmkārt, ar to, ka veca gadagājuma cilvēkiem bieži vien ir vairākas hroniskas slimības, kas saasinās gripas infekcijas laikā, un, otrkārt, vecāki cilvēki ir vairāk pakļauti dažādu vitamīnu un minerālvielu deficītam, kas kopā ar hroniskām slimībām un citiem faktoriem negatīvi ietekmē viņu imūnās sistēmas spēju pretoties infekcijām.
bērni, kas ir jaunāki par 5 gadiem;
grūtnieces un sievietes, kas plāno grūtniecību, kas iekrīt gripas sezonas laikā;
cilvēki ar hroniskām plaušu, sirds asinsvadu, vielmaiņas, aknu, nieru, hematoloģiskām slimībām;
cilvēki ar novājinātu imūno sistēmu, tajā skaitā cilvēki pēc orgānu transplantācijas, tie, kas lieto imūnsupresīvus medikamentus (zāles, kas nomāc imūnās sistēmas darbību), cilvēki, kam ir kāda autoimūnā slimība (gripa var saasināt autoimūno slimību)
cilvēki ar lieko svaru, kam ĶMI ≥ 40 kg/m2;
cilvēki, kas plāno operācijas vai ārstēšanos stacionāros gripas sezonas laikā;
medicīnas personāls un sociālie darbinieki;
ieteicams vakcinēties arī tiem, kas dzīvo ar cilvēkiem, kas pieder pie augstāk minētajām riska grupām;

Vislielākās bažas ārstiem raisa nevis pati gripa, bet gan sarežģījumi (komplikācijas), ko tā izraisa.

Bieži vien šīs komplikācijas ir smagas un var novest pie hospitalizācijas vai nāves.

Kādas ir biežākās gripas komplikācijas?

Pati biežākā komplikācija ir pneimonija.

Pneimoniju jeb plaušu karsoni var izraisīt gan pats gripas vīruss gan baktērijas, kas pievienojas klāt sākotnējai vīrusinfekcijai. Pneimonija nav nekas jautrs, jo cieš orgāns, kas nodrošina elpošanu, gāzu apmaiņu. Slimniekam trūkst skābekļa, tā daudzums asinīs samazinās, audi un orgāni nesaņem to pietiekošā daudzumā, un cieš no skābekļa trūkuma. Lupas, pirkstgali un deguns paliek zilgani skābekļa trūkuma dēļ. Šim visam pievieno klāt +40°C temperatūru un svīšanu, pretīgas substances izklepošanu, sāpes krūškurvī, elpas trūkumu un nogurumu.

Citas biežas komplikācijas ir bronhīts, vidusauss iekaisums, sinusīts (deguna blakusdobumu iekaisums).

Miokardīts (sirds muskuļa iekaisums) izpaužas ar strauji progresējošu sirds mazspēju (sirds vairs nespēj pildīt savu funkciju - sarauties un pumpēt asinis) un aritmijām (sirds saraujas neritmiski, un tas nav normāli). Šīs lietas ir ļoti bīstamas, un var beigties ar slimnīcu vai pēkšņu nāvi arī vispārēji veseliem cilvēkiem bez iepriekšējām sirds slimībām .

Nedaudz retākas, bet tomēr iespējamas komplikācijas ir nieru mazspēja, encefalīts (galvas smadzeņu iekaisums), miozīts (muskuļu iekaisums, ko var pavadīt muskuļškiedru destrukcija).

Gripa saasina hroniskas saslimšanas, piemēram, astmu, cukura diabetu, sirds slimības, hronisku nieru slimību un citas.

Kad vakcinēties?

Vislabāk vakcinēties rudens sākumā, pirms sākās gripas epidēmija

Protams, var vakcinēties arī epidēmijas laikā. Epidēmija ilgst vairākas nedēļas un tīri teorētiski organisms var paspēt izstrādāt antivielas.

Atceries, ka vakcīna nepasargā no slimības uzreiz pēc injekcijas! Ir nepieciešamas vismaz 10-14 dienas, lai izveidojas antivielas (imunitāte).

"Sapotējos un pēc dažām dienām saslimu ar gripu"

Mēdz gadīties, ka cilvēks saslimst drīz pēc potes ievadīšanas. Tam var būt vairāki skaidrojumi:

Reakcija uz vakcīnu. Ir iespējama paaugstināta temperatūra un slikta pašsajūta drīz pēc vakcinācijas. Dūriena vietā var būt sāpes, apsārtums, pietūkums. Tas ir pilnīgi normāli – organisms reaģē uz svešas vielas ievadi. Šī reakcija ilgs 2-3 dienas un pāries pati par sevi.
Saaukstēšanās vai cita ARVI. Gripas pote nepasargā no saaukstēšanās vai citām akūtām respiratorām vīrusinfekcijām. Tās ir dažādas slimības ar dažādiem ierosinātājiem!
Sapotējies infekcijas inkubācijas laikā. Pirms vakcinācijas ārsts pajautā, vai neesi slims un savakcinē tikai tad, ja jūties vesels. Tomēr var gadīties, ka inficējies kaut kad pirms pāris dienām, aizej savakcinēties infekcijas inkubācijas laikā, kad vēl jūties labi, bet pēc dažām dienām parādās pirmie slimības simptomi. Ko šeit var pateikt? Bad timing... Tā var būt gan gripa, gan saaukstēšanās, gan kāda cita akūta elpceļu vīrusinfekcija.
Nepaveicās - tā ir gripa. Esi sapotējies pret vienu gripas tipu, bet saslimi ar kādu citu. Ir pieejamas trīs un četrvalentās vakcīnas. Tomēr gripas vīrusu tipu ir daudz vairāk nekā četri. Vakcīnās tiek iekļauti tie vīrusu tipi, kuri pēc PVO prognozēm visplašāk cirkulēs jaunajā gripas sezonā. Bet var gadīties saslimt ar vīrusu, kas nebija iekļauts vakcīnā. Pie tam gripas vīrusam ir tendence mutēt un tas var mainīties pat pašas epidēmijas laikā (bet tas gan notiek reti). Jep, gripas vīruss ir diezgan viltīgs pretinieks. Tomēr nevajag aizmirst par krustenisko imunitāti – ja sapotējies un saslimi, visdrīzāk slimība noritēs vieglāk un bez komplikācijām.
Inficējies pirms izveidojās imunitāte. Vakcīna nesāk darboties uzreiz pēc injekcijas, tās efekts parādās vismaz pēc 10-14 dienām, jo ir nepieciešams laiks, lai izveidojas antivielas, kas nodrošinās imunitāti. Šī iemesla dēļ labāk vakcinēties pirms sākās gripas epidēmija, kad visi tev apkārt aktīvi izdala vīrusu klepojot un šķaudot.

Pāris vārdi par kolektīvo imunitāti.

Sabiedrībā ir cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ nevar vakcinēties paši (piemēram, cilvēkam ir alerģija uz gripas poti vai ir kontrindikācijas veselības stāvokļa dēļ) un viņi ir atkarīgi no apkārtējo cilvēku imunitātes. Infekcijas slimība izplatās no slima cilvēka veseliem. Jo vairāk cilvēku populacijā ir imūni (vakcinēti) pret slimību X, jo mazāka varbūtība, ka ar šo slimību inficēsies tie, kas nevar vakcinēties veselības stāvokļa dēļ.

Pāris vārdi par izmaksām

Trīsvalentā gripas vakcīna maksā ap 7 EUR, četrvalentā - ap 12 EUR.

Izmaksas saslimšanas gadījumā:

kāvētas darba dienas
medikamentu iegāde gripas ārstešanai
izmaksas hospitalizācijas gadījumā
izmaksas hronisku slimību saasinājuma gadījumā
izmaksas letāla iznākuma gadījuma (nemaksāsi pats..)

Paldies, ka izlasīji līdz galam! Potēties vai nepotēties pret gripu ir pilnīgi tava izvēle. Tagad tev ir informācija un tu vari pieņemt lēmumu.

Nākamajā rakstā runāsim par ārstēšanās iespējām gripas slimības gadījumā, ka arī par nespecifisku (ne-vakcīnas) profilaksi. Ja tev patīk ko es daru un tu gribi redzēt vairāk šādu rakstu, kļūsti par projekta sponsoru Patreonā. Ziedojot kaut vai tikai 1$ mēnesī tu kļūsti par šī projekta Patronu:

es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.

Paldies tiem foršajiem cilvēkiem, kas jau atbalsta manu projektu Patreonā! Šīs projekts pastāv pateicoties jums!

Informācijas avoti:
http://flunewseurope.org/
http://www.dynamed.com/topics/dmp~AN~T435301/Influenza-in-adults
https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa/monitorings
https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa/iedzivotajiem
https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa/veselibas-aprupes-specialistie
https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa
http://flunewseurope.org/
https://www.spkc.gov.lv/upload/Vakcinacija/V%C4%93stules%20%C4%81rstiem/par_riska_grupu_valcinaciju_ga__16.11.2017..pdf
https://www.cdc.gov/flu/protect/vaccine/how-fluvaccine-made.htm
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2129851/
https://www.bmj.com/content/356/bmj.j629 http://www.who.int/influenza/gisrs_laboratory/national_influenza_centres/en/ http://www.who.int/influenza/gisrs_laboratory/national_influenza_centres/list/en/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21087110
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4411649/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4107950/
https://www.cdc.gov/flu/about/qa/misconceptions.htm
https://emedicine.medscape.com/article/156330-overview
https://www.cdc.gov/flu/consumer/symptoms.htm

Video:
https://www.youtube.com/watch?v=l5bUV666amA
https://www.youtube.com/watch?v=tjGGxA7AF9E

Video, kā tiek ražotas vakcīnas (Sanofi):
https://www.youtube.com/watch?v=6_OHZh7YldA
https://www.youtube.com/watch?v=JQZetverqPo