Pajautā Ārstam
  • Blogs
  • Visi raksti
  • Par projektu
  • Patreon
  • Mani atbalstītāji

Kāpēc palikt mājās, ja esi slims?

21. septembris, 2018 pl. 20:06,

Pirms kāda laika strādāju ofisā – plašā biroja telpā, kur vienlaicīgi varēja atrasties līdz pat divdesmit cilvēkiem. Viss forši, kolektīvs jauks, bet katru reizi, kad pienāca puņķu laiks, un ofisā kāds sāka šķaudīt un klepot, attiecībās starp kolēģiem varēja just augošu sasprindzinājumu. Neskatoties uz priekšniecības aicinājumiem palikt mājās slimības gadījumā, cilvēki turpināja nākt. Kolēģi ar aktīvāku dzīves pozīciju kautrīgi mudināja apslimušo aizvākt savu slimo ķermeni prom no ofisa. Bet bez rezultāta. Visbiežākā atbilde bija:
"Bet man nav temperatūras! Es jūtos visai OK, tikai tie puņķi un klepus te nedaudz... Nu ko es sēdēšu mājās?! Es labāk pastrādāšu!"
Es tajos brīžos vienmēr jutos kā vulkāns, kurš vot tulīt uzsprāgs. Un, nu, beidzot ir pienācis laiks izteikties!


Nav obligāti jābūt temperatūrai.

Ja nav temperatūras, tu esi vesels – šīs ir mīts, kas ir izplatīts Latvijas sabiedrībā. 
Jā, paaugstinātā temperatūra ir viens no veidiem, kā organisms cīnās ar infekciju, bet tā nav obligāts slimības atribūts. Piemēram, pieaugušajiem saaukstēšanās laikā paaugstināta temperatūra nav raksturīga, un ja temperatūra paceļas, tad parasti vien nedaudz. Paaugstinātā temperatūra saaukstēšanās laikā ir raksturīga pārsvarā bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā. 
Citādāk ir ar gripu. Gripas gadījumā temperatūra ir augsta (38-40°C) un ceļas strauji. 
Citiem vārdiem sakot, infekcijas gadījumā temperatūra var būt un var nebūt, bet ja tev nav temperatūras, tas vēl nenozīmē, ka esi sveiks un vesels.

Kad tu vazājies apkārt slims

Pirmkārt, tu nodari pāri savam organismam, neļaujot tam pilnvērtīgi atveseļoties.
Kad organismā iekļūst vīruss, imūnā sistēma sāk aktīvi cīnīties ar to: tiek izstrādātas vielas, kas stimulē iekaisumu, iet bojā inficētās šūnas, asinīs nonāk daudz vairāk toksisku vielmaiņas produktu nekā parasti. Gan cīņa ar infekciju, gan organisma atjaunošanās prasa ļoti daudz enerģijas.
Slimības laikā ir normāli just nogurumu, vājumu un miegainību. Organisma resursi tiek novirzīti cīņai pret iebrucējiem, un citām aktivitātēm atliek mazāk spēka. Enerģijas organismam ir tik, cik ir, un ja tā tiek tērēta fiziskam vai garīgam darbam, organismam atliek mazāk enerģijas imūnai atbildei un atlabšanai. Tāpēc aizejot uz darbu (skolu, studijām) slims, tu neļauj savam organismam pilnvērtīgi pretoties infekcijai, un izveseļošanās var aizņemt krietni ilgāku laiku, nekā tad, ja tu paliktu mājās gulēt un atpūstos tik daudz, cik tev ir nepieciešams.
Ja esi palicis mājās veseļoties, ir svarīgi dot ķermenim laiku atjaunoties. Atsākot strādāt pirms tavs organisms ir paspējis pieveikt vīrusu, tu pakļauj sevi atkārtotas infekcijas riskam. Pēc slimības imūnā sistēma ir novājināta, un tai ir nepieciešams laiks, lai atgrieztos sākotnējā stāvoklī. Šajā laika periodā, kamēr imūnā sistēma atjauno savus spēkus, organisms ir vairāk uzņēmīgs pret jaunām infekcijām. Bez tā, pāragrā atgriešanās darbā var izprovocēt kādas hroniskās slimības saasināšanos, un tad atjaunošanās prasīs vēl ilgāku laiku. Paliec mājās vismaz vēl 24 stundas pēc tā, kad temperatūra pazūd pati par sevi bez pretdrudža līdzekļu palīdzības. 

Otrkārt, tu nodari pāri sabiedrībai, izplatot infekcijas slimību citiem cilvēkiem.
Rinovīruss (visbiežākais saaukstēšanās izraisītājs) un gripas vīruss izplatās gaisa-pilienu ceļā. Slimam cilvēkam šķaudot, klepojot vai runājot, vīruss ļoti sīku pilienu sastāvā nonāk gaisā, kur lidinās apkārt, kamēr kāds cits cilvēks to neieelpo. Lielāki pilieni nonāk uz dažādām virsmām (galds, klaviatūra, mēbeles), kur saglabājās vairākas stundas un pat dienas. Slimnieks var izplatīt vīrusu aiztiekot priekšmetus ar rokām, ko nav nomazgājis pēc klepošanas vai šķaudīšanas. Tāpēc citi cilvēki inficējās ne tikai atrodoties slimniekam tuvumā un ieelpojot viņa izdalīto vīrusu, bet arī aiztiekot koplietošanas priekšmetus, piemēram ieejas durvju rokturus, lifta pogas. Tālāk viss, kas atliek ir pieskarties sejai (degunam, mutei vai acīm) ar "netīrām" rokām, un cilvēks ir inficējies. Vīruss iekļūst organismā tieši caur deguna, mutes vai acu gļotādu.
Visvairāk vīrusu slimnieks izplata tieši pirmajās 2-3 slimības dienās. Hmm.. 

Varbūt tavs organisms ir jauns, stiprs un vesels, un kaut kāds puņķu vīruss ir sīks štrunts priekš tevis. Man ir patiess prieks par tevi! Tomēr sabiedrībā ir daudz cilvēku, kam imūnā sistēma nav tik stipra kā tev, un kam parastā saaukstēšanās var sagādāt lielas problēmas vai pat apdraudēt dzīvību. Tie ir, piemēram, veca gadagājuma cilvēki, cukura diabēta slimnieki, grūtnieces, AIDS slimnieki, cilvēki, kas lieto zāles, kas nomāc imunitāti u.c. Lūdzu nedomā, ka visiem apkārt kā likums ir stipra imūnā sistēma. Ja tu esi apaukstējies, lūdzu cieni cilvēkus tev apkārt, savus draugus un kolēģus un paliec mājās veseļoties.


Tavam darba devējam tas nav izdevīgi

Kad esi slims, tava produktivitāte ir zemāka, nekā tad, kad esi vesels: tavas koncentrēšanās spējas krītas, tu pieļauj vairāk kļūdu nekā parasti vai darbojies autopilotā neiedziļinoties problēmās un uzdevumos. Līdz ar to samazinās darba efektivitāte, kas noved pie reāliem finansiāliem un ekonomiskiem zaudējumiem.
Prezenteisms ir produktivitāte, kas tiek pazaudēta, ja darbinieks ierodas uz darbu, bet sava veselības stāvokļa dēļ nav spējīgs pilnvērtīgi strādāt. Ir aprēķināts, ka prezenteisms darba devējam izmaksā 3-4 reizes vairāk nekā absenteisms (kad darbinieks neierodas uz darbu slimības dēļ). Tā vietā, lai paliktu mājās veseļoties, cilvēks ierodas darbā slims, pats nespēj produktīvi strādāt, un paralēli aplipina citus kolēģus, kas, ja saslims, vai nu paņems slimības lapu, vai arī līdzīgi kā viņu aplipinātājs tēlos varoņus un nāks uz darbu slimi, ar samazinātām darba spējām, un process turpināsies.
Vairāk par prezenteismu un ar to saistītiem ekonomiskiem zaudējumiem var palasīt Medibank pētījuma ziņojumā (angliski).

Nepareizs priekšstats par ārstēšanos

Sabiedrībā pastāv pārliecība, ka ārstēšanās ir obligāta tablešu dzeršana, strikts gultas režīms un ik pa laikam injekcijas dibenā. Ja tu to nedari, tā neesot ārstēšanās. Un tā kā saaukstēšanās it kā neparedz šāda veida aktivitātes, tu secini, ka nav jēgas palikt mājās. "Labāk aizsiešu uz darbu, naudu nopelnīšu!"


Ārstēšana ir vērsta uz veselības stāvokļa atjaunošanu, slimības sarežģijumu profilaksi un simptomu mazināšanu, tā ne vienmēr nozīmē aktīvu rīcību.
Saaukstēšanās (ARVI) ir pašlimitējošā slimība, pret kuras ierosinātāju (rinovīrusu) nav specifiskas ārstēšanas. Tas nozīmē, ka vīrusu pieveic nevis zāles, bet paša cilvēka organisms, ja vien tam ir iedota tāda iespēja. Tāpēc vislabākā ārstēšanās saaukstēšanas laikā ir miegs, atpūta, un daudz silta šķidruma. Medikamentozā ārstēšanās saaukstēšanās gadījumā fokusējas uz simptomu atvieglošanu. Tīri teorētiski, var iztikt arī bez medikamentiem, jautājums tikai, cik ļoti tu esi gatavs paciest sāpes un diskomfortu. Režīms ir brīvs un atkarīgs tikai no tavas pašsajūtas.

Principā, tas ir viss, ko gribēju pateikt.
Pēc savas pieredzes zinu, ka ne vienmēr ir iespēja palikt mājās. Gan universitātes, gan daudzi darba devēji izrāda spiedienu, un cilvēks ir spiests nākt uz darbu vai studijām slims, sadzeries pretsāpju un pretdrudža zāles. Pavāri, oficianti, pārdevēji gaļas paviljonā, skolotāji, bērbudārza audzinātājas, medicīnas studenti, ārsti un māsiņas – vai tiešām gribi redzēt viņus darbā slimus?..
Man ir cerība, ka pēc 20 gadiem kāds uzies internetā šo rakstu un brīnīsies, ka Latvijā kādreiz tas bija aktuāli.

Nākamajos rakstos turpināsim runāt par saausktēšanos, vīrusiem, gripu un citiem draņķiem. Paldies visiem maniem sponsoriem Patreonā, kas atbalsta projektu finansiāli. Ja arī tu gribi atbalstīt projektu ar naudu, bet nezini, kā to var izdarīt, ienāc manā Patreon lapā un izlasi, kā var kļūt par projekta Patronu (sponsoru). Bez tavas palīdzības šīs projekts ilgi nepastāvēs, bet mums vēl ir daudz tēmu ko apspriest – vakcinācija, gripa, depresija, HIV utt. Visi projekta sponsoru vārdi tiek ierakstīti atbalstītāju sarakstā "Pajautā Ārstam" mājaslapā. 



Informācijas avoti:
https://www.webmd.com/cold-and-flu/flu-cold-symptoms#1
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/common-cold/symptoms-causes/syc-20351605
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/flu/expert-answers/infectious-disease/faq-20057907
https://emedicine.medscape.com/article/227820-overview
https://www.medibank.com.au/client/documents/pdfs/sick_at_work.pdf
http://epc2014.princeton.edu/papers/141038
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4465119/






Jaunākie ieraksti

  • Kāpēc tik daudz potē? 3. DAĻA. Kā darbojas vakcīnas?
    8. jan. 2020
  • Kāpēc tik daudz potē? 2. DAĻA. Stāsts par specifisko imunitāti.
    1. jan. 2020
  • Kāpēc tik daudz potē? Stāsts par imunitāti. 1. DAĻA. Nespecifiskā imunitāte.
    8. jan. 2019
  • Vai potēties pret difteriju?
    18. dec. 2018
  • Saaukstēšanās ārstēšana
    3. nov. 2018
  • Vai homeopātija var kaitēt?
    28. okt. 2018
  • Kā ārstēt gripu?
    22. okt. 2018
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.