Vai lietot antibiotikas pret saaukstēšanos?
Vai tev ir bijis tā, ka pasaki ārstam, ka lieto antibiotikas pret saaukstēšanos vai gripu, un pēkšņi ārsts paliek ļoti dusmīgs? Pat ja ārsts neizskatās dusmīgs, zini, viņam iekšā tajā brīdī plosās vētra, un viņš tevi domās dedzina uz sārta. Kāpēc mūs, ārstus, besī tas, ka tu ārstē gripu vai saaukstēšanos ar antibiotikām?
Ir pagājis mazāk nekā gadsimts, kopš antibiotikas tika atklātas, līdz laikam, kad tās kļuva pieejamas praktiski ikvienam. Dažiem pat tik ļoti pieejamas, ka mētājas mājas aptieciņā, katram gadījumam. Un kad "īstais brīdis" ir klāt, ierauj pāris tabletes Biseptola un pēc dažām dienām it kā paliek labāk. Vai arī nepaliek.. Vai paliek sliktāk.
Visbiežākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, ārstējoties no saaukstēšanās vai gripas, ir antibiotiku lietošana.
Kāpēc? Tāpēc ka
ANTIBIOTIKAS NEDARBOJAS PRET VĪRUSU INFEKCIJĀM!
Ir grūti saprast, no kurienes ir radies uzskats, ka ar antibiotikām ārstē saaukstēšanos vai gripu. Es pieļauju, ka iemesls tam ir zināšanu trūkums par to, kas ir infekcija. Jo mēs zinām, ka saaukstēšanās, gripa, Ebola ir infekcijas. Un mēs zinām, ka infekcijas ārstē ar antibiotikām. No tā var secināt, ka saaukstēšanos, gripu, Ebolu ārstē ar antibiotikām. Bet nekā nebija, jo infekcijas ir ļoti dažādas!
Kas ir infekcija?
Infekcija ir tad, kad kaut kas svešs iekļūst tavā organismā, sāk tajā vairoties, un tas traucē organisma normālai darbībai. Infekcijai ir raksturīga transmisija jeb lipīgums – tā izplatās no viena cilvēka citam tiešā vai netiešā veidā. Ir iespējama izplatība arī no dzīvniekiem cilvēkiem (piemēram, trakumsērga). Pēc pārslimošanas izveidojas imunitāte (bet tā nav obligāti stabila), un ir iespējama nesāšanās attīstība, kad infekciozais aģents joprojām atrodas organismā, bet neizraisa infekcijas slimību. Infekcijas slimība, savukārt, ir tas, kā infekcijas process izpaužas ar simptomiem (caureja, drudzis, izsitumi uz ādas).
Infekcijas slimības izraisa:
- baktērijas (piemēram, tuberkuloze, streptokoku faringīts jeb angīna)
- vīrusi (gripa, saaukstēšanās jeb ARVI*, HIV**, B hepatīts)
- sēnītes (kandidoze)
- vienšūņi (malārija)
- tārpi (cērmes, spālīši)
- prioni (Kreicfelda-Jakoba slimība)
un citi
*ARVI – akūta respiratorā (elpošanas) vīrusa infekcija
**HIV – human immunodeficiency virus jeb cilvēka imūndeficīta vīruss
Kas ir vīruss?
Vīruss nav īsts organisms, tas eksistē uz robežas starp dzīvo un nedzīvo. Vienkārši sakot, vīrusi ir kā ļoti sīkas kapsulas, kuru iekšā atrodas ģenētiskā informācija DNS (dezoksiribonukleīnskābes) vai RNS (ribonukleīnskābes) veidā. Ārējā vidē tie nav aktīvi, bet pastāv drīzāk kā daļiņas vai kristāli, un aktivizējas tikai iekļūstot šūnā. Tie nespēj vairoties patstāvīgi, priekš vairošanās tiem ir nepieciešamas dzīvas šūnas. Vīrusu var salīdzināt ar fleškarti - tajā glabājas informācija (vīrusa gadījumā - ģenētiskā informācija), tomēr bez datora (dzīvā organisma šūnas) šī informācija nevar tikt izmantota. Tikai ieliekot fleškarti datorā, informācija no tās var tikt pārnesta uz datora, un tālāk uz citām fleškartēm.
Pēc uzbūves vīrusus var iedalīt divās grupās. Ir vienkārši vīrusi, kam ir tikai primitīva kapsula (kapsīds), kuras iekšā atrodas ģenētiskais materiāls. Un ir vairāk advancēti vīrusi, kam apkārt kapsīdam ir arī plazmatiskā membrāna ar virsmas proteīniem.
Kad vīruss inficē šūnu, tas ievada šūnā savu ģenētisku materiālu. Šīs vīrusa ģenētiskais materiāls tālāk inkorporējas šūnas ģenētiskajā materiālā, un šūna, neko sliktu nenojaušot, saražo vīrusam nepieciešamas daļas, patērējot savus resursus. No saražotajām daļām izveidojas jauni vīrusi, kas pamet šūnu un viss process atkārtojas no jauna. Vīruss var pamest šūnu divos dažādos veidos: pirmais ir nopumpurojoties un otrais ir brutāli saraujot šūnu no iekšpuses – šūna pārsprāgst un aiziet bojā.
Sanāk, ka vīrusi burtiski dzīvo uz citu rēķina. Zinātniskā valodā tos sauc par obligātajiem intracelulārajiem (intra – iekš, cellula – šūna >> iekššūnas) parazītiem.
Kas ir baktērija?
Baktērijas, savukārt, ir pilnvērtīgi, patstāvīgi dzīvi organismi. Varbūt mūsu skatījumā primitīvi, bet tomēr organismi.
Baktērijas ir mikroskopiski vienšūņu organismi, ko pieskaita pie prokariotiem. Tas nozīmē, ka tām nav ar membrānu norobežots kodols un citi šūnas orgāni (organoīdi), ka arī trūkst dažu organoīdu, kas ir eikariotiem. Citiem vārdiem sakot, baktērijām procesi šūnā netiek telpiski nodalīti, viss peld vienā zupā.
Un tomēr baktērijām ir noteiktas struktūras ar savām funkcijām: ir šūnas siena, kas piešķir baktērijai formu un aizsargā no ārējās vides; ir citoplazmatiskā membrāna, kas nodrošina baktērijas elpošanu, vielu apmaiņu un šūnas sienas būvniecību; ir ribosomas, kur tiek ražotas baktērijai nepieciešamās olbaltumvielas, un baktērijas ģenētiskais materiāls, kas ļauj baktērijai vairoties un atstāt pēcnācējus.
Plus mēdz būt visāds tūnings – viciņas, skropstiņas, kapsulas un tml.
Zīmējumā var redzēt vīrusa un baktērijas uzbūves salīdzinājumu.
Kas ir antibiotikas?
Antibiotikas ir vielas, ko izstrādā mikroorganismi, sēnītes, augi un dzīvnieki, lai iznīcinātu citus mikroorganismus un sēnītes.
Kā medikamentus antibiotikas izmanto bakteriālo infekciju ārstēšanai un profilaksei. Dažas antibiotikas darbojas arī pret vienšūņiem (protozojiem) un parazitārām slimībām.
Antibiotikas iedarbojas uz:
I- Baktērijas šūnas sienu. Baktērija zaudē savu formu, tiek izjaukts vielu transports;
II - Baktērijas citoplazmatikso membrānu. Tiek izjaukta baktērijas vielas apmaiņa, barošana, dalīšanās, šūnas sienas sintēze;
III - Baktērijas ģenētisko materiālu (DNS vai RNS). Baktērija vairs nespēj vairoties un atstāt pēcnācējus;
IV - Baktērijas ribosomām. Baktērija vairs nespēj nodrošināt sevi ar proteīniem;
V - Baktērijas DNS izejvielām. Šīs punkts nebija norādīts zīmējumā, bet ir tik pat svarīgs kā visi iepriekšminētie. Baktērijām ģenētiskā materiāla (DNS) veidošanai ir nepieciešama folskābe. Ir baktērijas, kas spēj pašas ražot sev folskābi no vielas ar ļoti garu un sarežģītu nosaukumu – paraaminobenzoskābes. Dažas antibiotikas bloķē folskābes un līdz ar to arī baktērijas DNS sintēzi, rezultātā baktērijas vairs nespēj vairoties.
Bet ko tad antibiotikas var nodarīt vīrusam?
Neko. Vīrusam nav mērķa struktūru, uz ko darbojas antibiotikas.
Tad kāpēc antibiotikas nedrīkst lietot pret vīrusiem? Sliktākajā gadījumā taču vienkārši nebūs nekāda efekta.
Diemžēl, būs gan.
Pirmkārt, antibiotikas var izjaukt organisma mikrofloru. Katram no mums ir savs baktēriju komplekts, kas dzīvo mums līdzās. Baktērijas dzīvo uz ādas, deguna dobumā, rīklē, kunģa-zarnu traktā, vagīnā, un tas ir pilnīgi normāli. Tās piedalās gremošanā, stimulē imūno sistēmu un pasargā no ļaunām patogēnām baktērijām. Iedzerot antibiotiku vīrusu infekcijas gadījumā, antibiotika var iedarboties uz mikrofloras baktērijām. Līdzsvars tiks izjaukts, savairosies sliktās, patogēnās baktērijas, un tas var izprovocēt bakteriālās infekcijas attīstību paralēli esošai vīrusu infekcijai.
Otrkārt, lietojot antibiotikas nevietā tu sekmē antibakteriālās rezistences attīstību bakterijām. Antibakteriālā rezistence ir kad baktērija paliek izturīga pret antibiotiku, kas bija paredzēta tās iznīcināšanai. Tas, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus! – šīs varētu būt rezistento baktēriju moto. Ļoti bieži antibiotikas, kas mētājas mājas aptieciņā ir agrāk nepabeigtā antibiotiku kursa atlikumi: ārsts izrakstīja desmit tabletes, ar ceturto palika labāk, izbeidza dzert. Tad pusgadu vēlāk saaukstējies, sameklē tās atlikušās sešas tabletes, atsāk dzert pat nepakonsultējoties ar ārstu.
Rezistence attīstās, ja antibakteriālā terapija tiek lietota nevietā, kā arī tad, kad tiek lietotas nepareizas (mazākas) devas, kas baktērijas neiznīcina, bet ļauj tām adaptēties nelabvelīgajiem apstākļiem. Ar šādu rīcību tu palīdzi baktērijām attīstīt izturību pret antibiotikām. Antibakteriālā rezistence paliek par arvien lielāku problēmu mūsdienu medicīnā, jo arvien biežāk baktērijām attīstās izturībā pret antibiotikām. Tas nozīmē, ka mēs varam palikt bez līdzekļiem bakteriālo infekcijas slimību ārstēšanai, un tā ir diezgan drūma perspektīva.
Ja arī tas tevi nepārliecināja, zini, ka lietot antibiotikas pret vīrusiem ir vienkārši .. ne pārāk gudri. Tas ir tas pats, ka pret zombijiem cīnīties ar ķīplokiem, apses mietu un sudraba lodēm.
Ja tev mājās ir palikušas neizdzertas antibiotikas, pavaicā aptiekā, kā tās var utilizēt, un atceries, ka antibiotiku kurss ir jāizdzer līdz galam! Un, protams, ja gribi, lai projekts "Pajautā Ārstam" turpina pastāvēt, atblasti projektu Patreonā. Bez tavas palīdzības šīs projekts ilgi nepastāvēs, bet mums vēl ir daudz tēmu ko apspriest –vakcinācija, bērnu slimības, HIV utt. Vairāk par to, kā var atbalstīt projektu finansiāli, lasi manā Patreon lapā. Visu sponsoru vārdi tiek ierakstīti atbalstītāju sarakstā "Pajautā Ārstam" mājaslapā.
Informācijas avoti:
RSU lekcijas medicīnas mikrobioloģijā https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK8174/ http://www.who.int/topics/infectious_diseases/en/