Kā tad ir ar D vitamīnu? 2. daļa
Iepriekšējā rakstā noskaidrojām, ka D vitamīna deficīts ir aktuāla problēma Latvijā. Bet vai šī problēma ir aktuāla arī tev?
Kā uzzināt, vai tev ir D vitamīna trūkums?
Uztaisīt analīzes.
D vitamīnu var pārbaudīt:
- Centrālajā Laboratorijā (maksā 6.50 EUR)
- E. Gulbja laboratorijā (maksā 7.00 EUR)
- NMS Laboratorija (maksā 6.60 EUR)
2018. gada 2. septebrī
Analīzes ir vērts taisīt apmēram oktobra beigās, jo ap šo laiku izsīkst organisma D vitamīna rezerves. Atceramies, ka D vitamīnam ir diezgan īss puseliminācijas laiks (aptuveni 15-19 dienas) un izveidot krājumus ziemai nav iespējams.
Labi. Aizgāju, uztaisīju, saņēmu rezultātu.
Cik tad ir normāls līmenis?
E. Gulbja laboratorijas D vitamīna analīžu rezultātu interpretācija
Centrālās Laboratorijas D vitamīna analīžu rezultātu interpretācija
NMS laboratorijas D vitamīna analīžu rezultātu interpretācija
Varbūt jau pamanīji, ka laboratorijām referentie lielumi ir atšķirīgi. Tas ir normāli. Katrai laboratorijai ir savi reaģenti, tehnoloģijas un analīzes metodes. Līdz ar to vienas laboratorijas rezultātus nedrīkst interpretēt, izmantojot citas laboratorijas referentās vērtības. Lai interpretētu savu rezultātu izmanto tikai tās laboratorijas referentās vērtības, kur taisīji analīzes!
Ko darīt, ja tev ir D vitamīna trūkums?
Var dzert D vitamīnu :)
Ui, es laikam aizskrēju par tālu! Tūlīt izskaidrošu, kāpēc uzreiz ieminējos par šo variantu.
Vēlreiz paskatīsimies, kā cilvēks var dabūt D vitamīnu >>
Sintezēt pašam ādā rudenī un ziemā nav variants, par to jau runājām pirmajā rakstā par D vitamīnu. Ja saules nav un uzsintezēt pašam nav iespējams, tad jāuzņem perorāli (caur muti). Iepriekšējā rakstā noskaidrojām, ka uzņemt adekvātus D vitamīna daudzumus ar pārtikas produktiem ir visai problemātiski. Tad vienīgais, kas paliek, lai neieslīgtu deficītā, ir lietot uztura bagātinātājus.
Daudzi laikam pazīst D vitamīna pilienus, bet patiesībā ir pieējamas dažādas D vitamīna zāļu formas: gan pilieni, gan tabletes, gan kapsulas.
Es šeit uzrakstīju, ka jādzer, ja ir D vitamīna trūkums, bet protams labāk sākt lietot to laicīgi, lai nepieļautu deficītu, nevis tad, kad deficīts jau ir izveidojies vai kad parādās tā simptomi.
Pirms sāc lietot D vitamīnu, pakonsultējies ar savu ģimenes ārstu, jo, iespējams, tava veselības stāvokļa dēļ lietot šo vitamīnu nebūtu ieteicams!
Kā lietot D vitamīnu?
Kā?
Pirmkārt, D vitamīnu uzņem caur muti (perorāli).
Ja tās ir košļājamās tabletes, tad nerij nost veselu tableti, bet labi sakošļā, jo tad tā labāk un ātrāk uzsūksies.
Ja tie ir pilieni, tad
- bērni no 2 gadu vecuma un pieaugušie var lietot ar vienu karoti šķidruma (piens, sula, ūdens), vai iepilināt karotē un iedzert pa taisno. Var arī uzpilināt uz ēdiena (piemēram, maizes gabala vai olas).
- bērniem, kas ir jaunāki par 2 gadiem var uzpilināt vienu pilienu uz knupīša, vai uz krūtsgala, vai uz ēdināšanas pudelītes galiņa un ļaut bērnam sūkāt 30 sek. Ja bērns ēd no karotes, nepieciešamo devu dod ar pienu vai putru karotē.
Nav ieteicams pilināt ēdienreizes porcijā vai bērnu pudelītē, jo ja vesela porcija netiks apēsta, netiks saņemta visa nepieciešamā vitamīna deva.
Kad?
Tabletes, piemēram, iesaka lietot pēc ēdienreizes, jo tad tās labāk uzsūcas.
Bet vispār D vitamīnu var lietot jebkurā laikā, neatkarīgi no ēdienreizēm.
Cik bieži?
Katru dienu, turklāt jācenšas lietot regulāri, vienā un tajā pašā laikā.
Ar ko?
Ar šķidrumu vai ar pārtiku, bet to jau izrunājām.
Vai jālieto ar kaut ko taukainu? Nav obligāti. Pilienu sastāvā jau ir tauki (triglicerīdi), tāpat arī tavā uzturā, visticamāk, ir kaut kāds tauku saturs.
Ar kalciju? D vitamīna un kalcija preparātus lieto tikai noteiktu veselības stāvokļu gadījumā (piemēram, osteoporozes gadījumā). D vitamīns palīdz kalcijam uzsūkties zarnās. Bez D vitamīna zārnās uzsūcās tikai ~10-15% no diētas kalcija, bet ja D vitamīna līmenis ir normāls, nepieciešamais kalcija daudzums tiek uzņemts ar uzturu un kalcija preparāti nav nepieciešami.
Daži medikamenti var traucēt D vitamīna uzsūkšanos zarnās, tāpēc pastāsti savam ģimenes ārstam par visām zālēm ko pašlaik lieto, arī ja tās ir bezrecepšu zāles, vitamīni vai citi uztura bagātinātāji. Citi medikamenti var ietekmēt to, kurā laikā būs jādzer D vitamīns.
Cik daudz lietot?
Jāsaka, ka jautājums par D vitamīna ieteicamo dienas devu joprojām paliek atklāts. Ārsti, pētnieki un citi speciālisti visā pasaulē pagaidām nespēj vienoties par konkrētām devām, un tāpēc, ja skaties PubMed publikācijas, dažādu valstu vadlīnijas vai zāļu instrukcijas, pamanīsi, ka skaitļi nedaudz atšķiras.
Dati ir pretrunīgi un tam ir savs iemesls. Ieteicamo devas lielumu nosaka tas, vai ar to varēs sasniegt un noturēt normālu D vitamīna līmeni asinīs. Izklausās viegli, vai ne? Nē. Tā kā mēs visi esam ļoti dažādi, atšķiras mūsu ģenētika un vielmaiņa, ir diezgan grūti noteikt vienu universālu devu, kas darbotos visiem. Tāpēc visprātīgākais šajā situācija ir monitorēt D vitamīna līmeni asinīs, un orientējoties pēc tā, pieņemt lēmumu par piemērotāku devu. Tātad tas viss ir ļoti individuāli. Bet paskatīsimies tomēr uz skaitļiem, ko pašlaik piedāvā speciālisti.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (European Food Safety Authority, EFSA) iesaka lietot 15µg jeb 600 SV (SV ir Starptautiskās vienības) dienā visiem cilvēkiem sākot no 1 gada vecuma, ieskaitot grūtnieces un sievietes, kas baro ar krūti. Bērniem vecumā no 7 līdz 11 mēnešiem ieteicamā deva ir 10µg jeb 400 SV dienā. Šīs rekomendācijas attiecas uz cilvēkiem, kam D vitamīna līmenis asinīs ir pietiekams.
Līdzīgus ieteikumus var izlasīt arī Endokrīnās sabiedrības klīniskajās vadlīnijās (Endocrine Society Clinical Practice Guidline, The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, July 2011), kur tiek sniegtas rekomendācijas arī attiecībā uz bērniem vecumā līdz 7 mēnešiem (10µg jeb 400 SV dienā).
Minētās rekomendācijas attiecas uz cilvēkiem, kam D vitamīna līmenis ir normā, bet ja cilvēkam ir D vitamīna deficīts stāsts būs nedaudz citāds. Citiem vārdiem sakot, ieteicamās devas var sadalīt divās galvenās grupās – profilaktiskās devas un terapeitiskās jeb ārstējošās devas.
Kur atšķirība? Terapeitiskas devas tiek nozīmētas, ja cilvēkam ir deficīts vai nepietiekams D vitamīna līmenis. Ar terapeitisku devu ārsts un pacients mēģina panākt to, ka D vitamīna līmenis paceļas un sasniedz normu. Savukārt profilaktiskās jeb uzturošās devas tiek lietotas, kad līmenis ir sasniedzis normu, un tā ir jānotur, lai līmenis nenoslīd atpakaļ uz leju. Loģiski, ka terapeitiskās devas būs lielākas par profilaktiskajām (uzturošām) devām, jo lai uzskrietu kalnā, nepieciešama lielāka piepūle.
Latvijas osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas saka, ka gadījumā, ja D vitamīna līmenis ir nepietiekams un jāsasniedz optimālais D vitamīna līmenis, jālieto no 5 000 SV līdz 10 000 SV dienā (125µg–250µg dienā). Deva un lietošanas ilgums būs atkarīgi no tā, cik zems ir D vitamīna līmenis asinīs, kāda ir pacienta ķermeņa masa, ka arī, iespējams, no citiem faktoriem. Kad optimālais līmenis beidzot ir sasniegts, profilaktiskā deva var būt no 800 SV līdz pat 2000 SV dienā (20µg-50µg dienā). Saitē var detalizēti izlasīt par to, kā tiek rēķināts, cik D vitamīns ir profilaksei un cik ārstēšanai.
Savukārt šeit var iepazīties ar D vitamīna kalkulatoru, kurš parāda cik ilgi ir jālieto ārstējoša D vitamīna deva 5 000 SV, lai sasniegtu optimālo D vitamīna līmeni asinīs.
Seko sava ārsta ieteikumiem un instrukcijām par medikamentu lietošanu. Nemaini medikamenta devu vai tā lietošanas biežumu patvaļīgi. Par devas vai lietošanas režīma maiņu konsultējies ar savu ārstu, un gadījumā ja rodas kādas aizdomas par sava ārsta kompetenci, konsultējies ar citu ārstu, nevis interneta forumos, ar Mirdzas tanti vai savu draugu.
Lietoju, bet nepalīdz. Kāpēc lietojot D vitamīnu saglabājās zems līmenis?
Mēdz būt tā, ka vitamīnu lieto, bet tā līmenis asinīs joprojām ir zems.
Izskatīsim viesbiežākus iemeslus.
- Tauku uzsūkšanas traucējumi. D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, un arī mūsu zarnās tas atrodas sīkos tauku pilienos. Lai D vitamīns varētu veiksmīgi uzsūkties zarnās, ir jābūt normālai tauku uzsūkšanai. Citādi caur muti uzņemtais D vitamīns kopā ar visiem taukiem nonāks tualetes podā.
- Tauku uzsūkšanos zarnās var mazināt medikamenti-tievēšanas līdzekļi (piemēram, Orlistat)
- Žults ir dabisks tauku emulgators, un tai ir svarīga loma tauku uzsukšanas procesā. Respektīvi, ja žults veidošanās vai izdalīšanās ir traucēta, būs problēmas ar tauku un D vitamīna uzsūkšanos.
- Par vainu var būt malabsorbcija – samazinatas uzsūkšanas spējas zarnās. Tas var būt, ja ir izgriezta daļa no tievās zarnas vai ja zarnu normālai darbībai traucē kāda slimība, piemēram, iekaisīgas zarnu slimības (Krona slimība vai čūlains kolīts), celiākija, cistiskā fibroze.
- Aknu slimības (aknu ciroze, primārā biliārā ciroze) un nieru funkciju traucējumi, jo aknas un nieres piedalās aktīvā D vitamīna veidošanā.
- Daži medikamenti var ietekmēt D vitamīna darbību organismā – pastiprināt D vitamīna noardīšanos vai izjaukt tā darbību. Medikamenti, kas mijiedarbojās ar D vitamīnu, ir glikokortikosteroīdi, antikonvulsanti jeb garastāvokļa stabilizatori, barbiturāti, rifampicīns.
- Aptaukošanās – ķermeņa masas indekss (ĶMI) ≥ 30 kg/m3. D vitamīns nonāk zemādas taukos, no kurienes tas nesteidzas izdalīties.
- Vecums. Ar vecumu samazinās nieru funkcija, tāpēc samazinās aktīvā D vitamīna veidošanās.
Vai var pārdozēt? Kādas ir pārdozēšanas sekas?
Visus taukos šķīstošus vitamīnus (KEDA) var pārdozēt un dabūt hipervitaminozi. Šie vitamīni uzkrājas taukaudos un aknās un tiek izvadīti no organisma daudz lēnāk nekā ūdenī šķīstošie vitamīni.
Pārdozēšanas simptomi ir diezgan nespecifiski. Var būt sliktā dūša, vemšana, slāpes, aizcietējumi, bieža čurāšana, neritmiska sirdsdarbība, novājēšana un svara zudums, vājums, galvassāpes, miegainība, garastāvokļa svārstības, domāšanas un uztveres traucējumi.
Pēc šādiem simptomiem grūti saprast, ka tas ir tieši augstais D vitamīna līmenis, kas ir pie vainas.
Ir arī specifiskākas lietas, kas ir saistītas ar ilgstošu D vitamīna pārdozēšanu.
D vitamīns palīdz kalcijam uzsūkties zarnās un paaugstina kalcijas līmeni asinīs. Ilgstoši uzņemot augstas D vitamīna devas, asinīs izveidojas stabīli augsts kalcija līmenis (hiperkalcēmija) un tam ir negatīvas sekas. Kalcijs sāk izgulsnēties asinsvadu sieniņās un citos audos un organos. Ja asinsvadu sieniņās izgulsnējas kalcijs, asinsvadu sienas paliek mazāk elastīgas. Kāpēc tā ir problēma? Asinsvadu sieniņām ir jābūt elastīgām, lai tās varētu pielāgoties asins spiedienam, ar kādu sirds izsviež asinis asinsrites sistēmā. Ja asinsvadu sieniņas nav elastīgas, paaugstinās asinsspiediens, kas, savukārt, bojā sirdi un citus organus. Tāpat liekais kalcijs asinīs var novest pie akmeņu veidošanās nierēs un pie nieru bojājuma vispār.
Tomēr jāsaka, ka hipervitaminoze ir ļoti rets stāvoklis. Ja attīstījusies D vitamīna hipervitaminoze, tad tas nav sauļošanās dēļ, vai tādēļ, ka apēdi pārāk daudz laša korporatīvajā tusiņā. Visbiežāk D vitamīna pārdozēšana notiek, lietojot D vitamīna uztura bagātinātājus vai D vitamīna preparātus, neievērojot rekomendācijas.
Interesanti, ka sauļojoties nevar pārdozēt D vitamīnu, jo D vitamīna sintēze ādā ir pašlimitējoša. Nepārtraukta kārstuma iedarbībā ādā notiek D3 vitamīna (holekalciferola) fotodegradācija – saule to iznīcina. :(
Uz šīs priecīgās nots es beigšu savu rakstu par D vitamīnu.
Ja tev patīk tas, ko es daru, atbalsti projektu "Pajautā Ārstam" Patreonā!
Ziedo projektam un kļūsti par tā Patronu!
Palīdzi man veidot kvalitatīvu saturu latviešu valodā.
Vairāk informācijas par to, kā var atbalstīt projektu, lasi manā Patreon lapā
Informācijas avoti:
http://www.visaszales.lv/Z%C4%81les/Visas/Colecalciferol/0
http://www.osteoporozesasociacija.lv/uploads/PDF/[13726]%20LOKMSA%20Kalkulators%20A4%2015.02.2017.pdf
https://ods.od.nih.gov/factsheets/VitaminD-HealthProfessional/#h8
https://www.nhs.uk/conditions/pregnancy-and-baby/vitamins-for-children/#vitamin-d
https://www.nhs.uk/conditions/vitamins-and-minerals/vitamin-d/
http://www.nms-laboratorija.lv/images/userfiles/files/priceA3_2017.pdf
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4207933/
https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/10883523#section=Metabolism-Metabolites
http://www.nms-laboratorija.lv/images/userfiles/files/Normas_05_2018.pdf
https://www.efsa.europa.eu/en/press/news/161028
https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4547
https://www.medscape.com/viewarticle/738275
http://kauluveseliba.lv/lv/d-vitamins-cik-profilaksei-cik-arstesanai/
https://academic.oup.com/jcem/article/96/7/1911/2833671