Kāpēc sauļoties nav OK?
Sveiki! Mani sauc Anastasija. Pēc izglītības esmu ārste.
Šajā blogā es skaidrošu medicīniskas lietas vieglā un saprotamā valodā!
Ļoti gribēju uzsākt savu blogu ar vakcīnām. Kā nekā, aktuāls topiks.
Bet, tā kā šogad mums ir īpaši saulaina vasara un sauļošanās pludmalē vai dārzā ir daļa no mūsdienu Latvijas kultūras, gribu parunāt par sauli, kas dod mums dzīvi, gaismu un ādas vēzi..
Saslimstība ar ultravioletā starojuma izraisītajiem nemelanomas ādas audzējiem pieaug. Pēdējo 15 gadu laikā Latvijā saslimstība ar ādas nemelanomas audzējiem ir divkāršojusies, tā ir biežākā onkoloģiskā slimība starp diagnosticētajiem ļaundabīgajiem audzējiem.
SPKC (Latvijas Slimību Profilakses un kontroles centrs). Datums: 12.07.2018
Gan saules ultravioletais starojums, gan solāriji ir kancerogēni. Tas ir, tie izraisa vēzi, precīzāk, ādas vēzi.(https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5424654/)
Kā UV stari var izraisīt vēzi?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, sākumā noskaidrosim, kā vispār rodas vēzis?
Šūnas dalās.
Ne visas, bet mūsu epitēlijs noteikti, pie tam visai aktīvi. Epitēlijs veido ādas augšējo slāni, epidermu (epi - virs, derma - āda). Āda ir forša, tā nodala organisma iekšējo vidi no ārējās un pasargā no kaitīgu faktoru iedarbības (baktērijas, putekļi, citi draņķi). No iekšpuses orgānus klāj gļotāda, bet gļotāda nebūs šī stāsta galvenais varonis.
Kas notiek, kad šūnas dalās?
Katru reizi, kad šūna dalās, no vienas šūnas rodas divas jaunas. Šis process saucās par mitozi. Tas ir pilnīgi normāli, un tieši pateicoties mitozei tavs organisms aug un bojājuma gadījumā spēj atjaunoties.
Visām šūnām, kas var dalīties, ir kodols. Kāpēc? Jo kodola iekšā atrodas DNS - organisma būvēšanas instrukcija.Lai no vienas šūnas sanāktu divas vienādas šūnas, ir jāizveido DNS kopija. Katrai jaunai šūnai tiks pa vienam DNS eksemplāram.
Tāpēc pirms dalīšanas šūnā notiek ģenētiskā materiāla duplikācija jeb pārrakstīšana. Diemžēl pastāv risks, ka pārrakstīšanas laikā notiks kļūda un kaut kas tiks pārrakstīts nepareizi. Pārrakstīšanas kļūdas saucās par mutācijām. Vispār jau mums visu laiku notiek šīs pārrakstīšanas kļūdas, bet organisms nav tik stulbs un viņam ir savi mehānismi, kā ar to cīnīties. Problēma ir tajā, ka ne visas kļūdas tiek pamanītas.
Kā jau minēju agrāk, DNS ir mūsu organisma būvēšanas instrukcija. Un, ja instrukcijā ir kļūda, tad rezultāts var būt citādāks. Protams, ne vienmēr. Dažreiz kļūdas (mutācijas) neko daudz neietekmē. Bet citreiz mutācija noved pie tā, ka izveidojas audzēja šūnas.
Audzēja šūnas ir trakas – tās neievēro nekādus noteikumus: dalās nekontrolēti, uzvedās agresīvi - aug, kur grib nerespektējot robežas, piecūko vidi.
Šīs šūnas dalās un aug daudz ātrāk nekā normālās šūnas, patērē daudz vairāk barības vielu, kuras atņem no saviem kaimiņiem.
Šādas trakās audzēju šūnas mums ik pa laikam veidojas. Par šo šūnu neitralizāciju ir atbildīga organisma imūnā sistēma. Imūnās sistēmas šūnas galina nost audzēja šūnas, un parasti viss beidzas labi.
Problēma rodas, kad imūnās sistēmas šūnas vairs netiek galā ar saviem pienākumiem. Tas var notikt tad, kad imūnā sistēma ir novājināta (tieši tāpēc AIDS un citiem imūndeficīta stāvokļiem ir raksturīgs paaugstināts audzēju attīstības risks - imūndeficīts un audzēji iet roku rokā). Bet tik pat labi tas var būt tad, kad kādas šūnas pastiprināti dalās (jo vairāk dalās jo vairāk abnormālu šūnu var veidoties). Tātad - vai nu par maz policijas, vai par daudz krimināla. Vai arī abi kopā.
Atgriezīsimies pie sauļošanās
Saules UV starojums ir radiācija, kas
- iznīcina atomsaites biomolekulās, bojājot tajā skaitā arī DNS molekulas šūnās. Savukārt DNS bojājums nozīmē lielāku mutācijas risku.
- denaturē proteīnus. Kas ir denaturācija? Denaturācija ir proteīnu (ja ļoti latviski, tad olbaltumvielu) molekulāras struktūras izmaiņas. Katram proteīnam ir sava struktūra, kura pastāv, pateicoties ķīmiskām saitēm. Ja saites tiek iznīcinātas, struktūra mainās un proteīns vairs nespēj pildīt savas funkcijas. Proteīnu denaturāciju jūs varat vērot, piemēram, uz savas pannas, kad cepat olas vai gaļu. Ādā UV starojums bojā kolagēna šķiedras, kā rezultātā āda ātrāk noveco.
- izraisa fizikālu bojājumu – apdegumu. Tiesa, sauļojoties ne vienmēr var apdegt, tomēr, diemžēl, realitātē ir grūti noteikt, kurā brīdī ir jāpārtrauc saules vannas, jo ir sācies ādas fizikāls bojājums.
Zemāk seko UVA un UVB starojuma bioloģisko efektu un fizikālu īpašību salīdzinājums.
* UVA staru izraisīts bojājums uzkrājas ar laiku. Iedegums veidojas kā atbildes reakcija uz ādas šūnu DNS bojājumu. Āda paliek tumšāka (pigmentu nosaka melanocīti – pigmentšūnas ādā), lai novērstu turpmāku šūnu DNS bojājumu.
Runājot par UVA starojumu, ir interesanti dati par solāriju efektiem.
Solāriju lampas pārsvarā izstaro UVA spektru, un šīs starojums ir vidēji 10-15 reizes intensīvāks nekā saules UVA starojums. Respektīvi, var gaidīt, ka arī efekts uz ādu būs daudz izteiktāks.
Statistiski cilvēkiem, kas apmeklē solārijus ir 2,5 reizes augstāks risks (nekā vidēji populācijā), ka dzīves laikā attīstīsies plakanšūnu ādas vēzis. Un 1,5 reizes augstāks risks (nekā vidēji populācijā), ka attīstīsies bazālo šūnu karcinoma (arī ādas vēzis). 2005. gada meta analīze parādīja, ka solāriju izmantošana līdz 25 gadu vecuma palielina melanomas (pigmentšūnu audzēja) attīstības risku par 75%. Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī 2011. gada pētījumā, kas uzrādīja, ka solāriju izmantošana līdz 35 gadu vecuma palielina melanomas attīstības risku par tiem pašiem 75%.
(2016. gada publikācija “Tanning bed use and melanoma: Establishing risk and improving prevention interventions“ https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4929140/)
Un kāpēc ārsti tik ļoti uztraucas par melanomu?
Jo melanoma ir viens no agresīvākajiem audzējiem. Tā slikti padodas ārstēšanai. Melanomas fīča ir tāda, ka, pirmkārt, tā bieži netiek laicīgi pamanīta, otrkārt, tā ļoti strauji metastazē. Tas nozīmē, ka ātri pāriet ceturtajā stadijā – audzēja šūnas izplatās pa visu ķermeni, kas ļoti apgrūtina ārstēšanu. 5 gadu dzīvildze cilvēkam ar melanomu, kas ir izplatījusies ķermenī, ir 15-20% (no 100 cilvēkiem, kam ir metastātiska melanoma tikai 15-20 cilvēki nodzīvos 5 gadus).
Labi, atgriezīsimies pie UVA un UVB fizikālajām īpašībām. Tas ir vairāk domāts kā fun fact of the day.
2A pakāpes apdegums saules staru ietekmes dēļ nav retums – āda ir sarkana, pietūkusi, sāp, pēc laika parādās pūslīši, kas plīst, mirusi āda lobās nost. 2A pakāpes apdegums nozīmē, ka tika bojāts ne tikai epitēlijs (epiderma – ādas augšējais slānis), bet arī dermas augšējā daļa. Te nu epidermas šūnām, kas jau tā aktīvi dalās, būs jādalās vēl intensīvāk, lai nodrošinātu bojātu audu reģenerāciju. Atceramies, ka katras dalīšanas laikā pastāv kļūdas (mutācijas) risks. Jo vairāk dalīšanās, jo biežākas mutācijas un jo lielākā varbūtība, ka imūnā sistēma kādu mutāciju palaidīs garām.
* Starp citu, tas attiecas ne tikai uz ādas epidermas šūnām. Šīs princips darbojas visā organismā – ja kādi audi ir pakļauti regulāram bojājumam un ir spiesti regulāri atjaunoties, pastāv risks, ka tajā vietā attīstīsies audzējs (tas var būt gan zarnās, gan barības vadā, gan arī citos orgānos).
Pie tam, jo vecāks ir cilvēks, jo augstāks jebkāda audzēja attīstības risks. Jo ilgāk dzīvo, jo vairāk šūnas paspēj dalīties un jo vairāk mutācijas sakrājas. Šīs ir viens no iemesliem, kāpēc attīstītajās valstīs, kur cilvēki dzīvo ilgāk, audzēji ir biežāk sastopami. Bet par to parunāsim kādu citu reizi.
Melanomas (audzējs, kas attīstās no pigmentšūnām, viens no ādas vēža tipiem) attīstībā sava loma ir arī ģenētikai, piemēram, ja ģimenē kādam no radiniekiem (īpaši pirmās pakāpes radiniekiem - mammai, tētim, brāļiem/māsām) ir bijusi melanoma, risks saslimt ar to pieaug.
Tomēr joprojām gan melanomas, gan ne-melanomas (tātad visiem pārējiem) ādās vēžiem saules un solāriju UV staru izraisīts bojājums ir un paliek viens no lielākiem un svarīgākiem riska faktoriem. Labas ziņas ir tādas, ka atšķirībā no ģenētikas, to mēs varam ietekmēt, būtiski mazinot ādas vēža attīstības risku.
Ko var darīt?
Ir divas lietas ko tu vari darīt:
Pirmais ir mazināt UV staru ietekmi uz ādu, un otrais - laicīgi pamanīt izmaiņas.
Lai mazinātu UV staru ietekmi:
- izvēlies apģērbu, kas nosedz ādu, pasargājot to no atklātas saules. Apsedz galvu, valkā saulesbrilles ar UVA un UVB filtru (btw, UV starojums ir riska faktors kataraktai – lēcas apduļkošanai. Ja lēca apduļkojas, nevar īpaši vairs neko saskatīt; var iet uz operāciju, kas ir risinājums, bet labāk taču izdarīt visu iespējamo, lai līdz šīm scenārijam nenonāktu, vai ne?);
- lieto saules aizsargkrēmu ar SPF (Sun Protective factor – saules aizsargfaktors) ne mazāk kā 15. Pārliecinies, ka aizsargkrēma filtrs darbojas gan pret UVA, gan pret UVB spektru!
- centies izvairīties no saules laikā periodā, kad tā ir visaktīvākā, tas ir, no 11:00 līdz 16:00;
- izvairies no solāriju apmeklēšanas!
Īpaši uzmanīgiem ir jābūt cilvēkiem ar gaišu ādas un matu krāsu, cilvēkiem, kam neveidojas iedegums (āda tupa paliek sarkana), cilvēkiem ar vasaras raibumiem.
Ne mazāk svarīgas ir profilaktiskas apskates. Veicot apskates regulāri tu vari pamanīt izmaiņas sākotnējā stadijā, kad ir iespējama veiksmīga ārstēšana.
Patstāvīgi pārbaudi sava ķermeņa ādu vismaz reizi mēnesī: uzmanīgi apskati ādu un dzimumzīmes. Vai nav kādas izmaiņas, vai nav kaut kas aizdomīgs, neparasts? Rūpīgi apskati savu muguru, paduses, starp kājām.
Tālāk tiks minētas melanomas sarkanā karoga pazīmes. Ja pamani kādu no sekojošām izmaiņām, guglē kādu no dermato klīnikām un piesakies uz pārbaudi pēc iespējas ātrāk!
A - Asimetrija – novelciet iedomājamu līniju caur dzimumzīmes centru. Labdabīgai dzimumzīmei abas puses izskatīsies vienādas, ļaundabīgai - asimetriskas, dažādas.
B - Border (Robeža) – labdabīgai dzimumzīmei ir skaidras, labi redzamas robežas. Melanomas gadījumā robežas būs izplūdušas.
C - Color (Krāsa) – labdabīga dzimumzīme būs vienkrāsaina; ļaundabīgai varēs novērot vairākas krāsas, vietām pastiprinātu pigmentāciju.
D - Diametrs – ļaundabīgām dzimumzīmēm ir lielāks diametrs (> 6 mm).
E - Evoling (Izmaiņas) – ļaundabīgas dzimumzīmes var novērot izmaiņas izmērā, krāsā, formā. Arī tādi simptomi kā nieze, asiņošana vai lobīšanās norāda uz potenciālu risku.
Ja pamani kaut ko tādu, tas nav nekas kruts, tev jādodas pie ārsta!
Apmeklējiet dermatologu profilaktiski vienu reizi gadā, īpaši ja jums uz ādas ir daudz dzimumzīmju. Daudz – tas ir vairāk par 100.
Eiromelanomas dienas ietvaros tiek rīkotas bezmaksas pārbaudes.
Jebkuras pārbaudes laikā, vai tas ir melanomas dienas ietvaros, vai vizīte pie dermatologa, prasiet ārstu pārbaudīt ādu un dzimumzīmes ar dermatoskopu (ja viņš to nedara).
Dermatoskops ir ierīce, ar kuras palīdzību ir iespējams ieraudzīt ādas struktūru un izmaiņas tajā. Šīs izmaiņas nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci. Bez dermatoskopa nav iespējams pateikt, vai viss ir kārtībā, vai arī ir nepieciešama tālāka izmeklēšana. Jā ārsts pārbauda jūs bez dermatoskopa un saka, ka viss ir ok, meklējiet citu dermatologu.
Bet kā tad ar D vitamīnu??
Latvijā jau tā saka, ka visiem ziemas laikā esot deficīts! Un ja mēs vasaras laikā izvairīsimies no saules, tad Latvijas nācija vispār nobeigsies no hroniska D vitamīna deficīta. Nē, tā nav!
Optimālā D vitamīna līmeņa uzturēšanai pietiek ar 5-15 min ilgu sejas un roku pakļaušanu saules gaismai 2-3 reizes nedēļā.
Par D vitamīnu mēs vēl noteikti parunāsim vienā no nākamajiem postiem.
Bet pagaidām tas ir viss.
Informācijas avoti: