Kāpēc tik daudz potē? 3. DAĻA. Kā darbojas vakcīnas?
Iepriekšējie divi raksti bija par nespecifisko un specifisko imunitāti – par to, kas tā ir, kas to veido un kā tā darbojas. Tagad, kad mēs esam iesildījušies, ir laiks aplūkot tēmu, ko visi tik ilgi gaidīja – vakcināciju.
( Ja neesi lasījis iepriekšējos rakstus, iesaku sākumā izlasīt tos, jo tā būs vieglāk saprast šī raksta materiālu).
Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, atšķirībā no nespecifiskās imunitātes, kas uzbrūk ikvienam patogēnam, nešķirojot tos, specifiskā imunitāte ir ļoti selektīva un specializējas noteiktu ienaidnieku likvidēšanā.
Specifiskā imunitāte nav pārāk efektīva cīņā pret infekciju, ar ko sastopas pirmo reizi. Šajā gadījumā cīņā primāri iesaistās nespecifiskā imunitāte. Kamēr neitrofilie leikocīti un makrofāgi pašaizliedzīgi cīnās un mirst frontē, T un B limfocīti vāc datus par iebrucēju, lai veidotu pret to unikālu ieroci un vērstu jaudīgu pretuzbrukumu.
Šis unikālais ierocis ir vai nu antigēnspecifiskās antivielas, vai nežēlīgās T citotoksiskās (galētājšūnas), vai arī abi kopā. Tomēr, lai šī specifiskā aizsardzība sāktu darboties, nepieciešams laiks – pirmās antivielas sāk parādīties tikai 1–1,5 nedēļas pēc pirmreizējās saskares ar infekcijas ierosinātāju. Pa šo laiku organisms jau var paspēt veiksmīgi izveseļoties, vai – tieši otrādi – aiziet bojā, ja infekcija bijusi bīstama un agresīva. Tad kāda jēga no šās specifiskās aizsardzības, ja tā ir tik lēna?
Specifiskās imunitātes spēks slēpjas tās spējā “atcerēties” savus iepriekšējos ienaidniekus, kā arī “ieročus”, kas tika izmantoti cīņā pret tiem. Tās galvenais uzdevums – atkārtotas saskares gadījumā neitralizēt iebrucēju, pirms tas nodara kaitējumu organismam. Katram cilvēkam veidojas sava unikāla iegūta imunitāte, jo tā tieši atkarīga no katra cilvēka individuālās pieredzes saskarsmē ar infekcijas ierosinātājiem.
Pēc pirmreizējās saskares ar infekciju B limfocīti (plazmas šūnas) sāk antivielu producēšanu. Antivielu koncentrācija serumā palielinās, bet jau pēc neilga laika atgriežas sākotnējā līmenī.
Kā tad tiek nodrošināta ilgstoša aizsardzība, ja antivielu līmenis serumā ir tāds pats kā pirms infekcijas?
Atbilde ir – ar atmiņšūnu palīdzību!
Atcerieties: kad naiva T vai B šūna uziet specifisko antigēnu, notiek tās aktivācija, un šūna sāk klonāli dalīties? Daļa šo klonu uzreiz iesaistīsies cīņā kā efektoršūnas, bet otra daļa turpinās dzīvot kā atmiņšūnas, glabājot informāciju par antigēnu un antivielu, kas spēj to neitralizēt.
Efektoršūnas - ražo antivielas
Atmiņšūnas - glabā info par specifisko antivielu
Pat ja antivielu titrs atgriezies pirmsinfekcijas līmenī, atmiņšūnas turpina patrulēt organismā. Un tā kā šo šūnu daudzums ir krietni lielāks, atkārtotas infekcijas gadījumā imunitāte reaģē daudz ātrāk un atbilde ir krietni stiprāka.
Antivielas nav visas vienādas – izšķir piecas dažādas klases. Šoreiz minēšu tikai divas klases – IgM un IgG. Reaģējot uz antigēna ekspozīciju, asinīs pirmās parādās IgM klases antivielas, kas vēlāk tiek nomainītas ar IgG klasi. Tieši IgG antivielas nodrošina ilgstošu un noturīgu imunitāti pēc atkārtotas saskares ar antigēnu. Šo reakciju sauc par sekundāro imūnatbildi, un tā ir ātrāka un spēcīgāka par primāru imūnatbildi, kas veidojas pēc pirmreizējās antigēna ekspozīcijas. Šo specifiskās imunitātes īpašību uzkrāt imūnatmiņu un sniegt ātru un stipru pretreakciju atkārtotas inficēšanās gadījumā izmanto vakcinācijā.
Pasīvā un aktīvā imunitāte
Organisms var veidot imunitāti pats un var saņemt jau gatavas antivielas, ko kāds izveidojis tā vietā. Katrs no mums mūža sākumā ir saņēmis gatavas antivielas no savas mātes – caur placentu un ar mātes pienu. Bet pastāv vēl viens veids, kā saņemt gatavas antivielas – no donora, kas izstrādājis šīs antivielas pēc pārslimošanas vai imunizācijas. Parasti to dara bīstamu slimību (piemēram, trakumsērgas vai difterijas) gadījumā, kad inficētais organisms var nepaspēt izveidot antivielas pret infekciju. Abos gadījumos aizsardzība ir tūlītēja, jo nav jāgaida, kamēr limfocīti uzies antigēnu un saražos pret to antivielas. Diemžēl pasīvā imunitāte ir īslaicīga – tās efekts zūd jau pēc dažām nedēļām vai mēnešiem, kad antivielu koncentrācija asinīs mazinās.
Tā kā donora antivielu atdalīšana un attīrīšana notiek laboratorijā, cilvēkam iejaucoties “dabas procesos” (lai ko tas arī nozīmētu), šo metodi sauc par mākslīgo pasīvo imunitāti, bet variantu ar māti un placentu – par dabisko pasīvo imunitāti. Līdzīgi ir ar aktīvo imunitāti, kad organisms pats saviem spēkiem producē antivielas pēc saskares ar antigēnu. Ja cilvēks ir inficējies, pārslimojis un izstrādājis imunitāti pret slimības ierosinātāju, tā ir dabiska aktīva imunitāte. Savukārt, ja imunitāte veidojas pēc imunizācijas (vakcinācijas), to sauc par mākslīgo aktīvo imunitāti. Atšķirībā no pasīvās imunitātes aktīvā darbojas ilgāku laiku, bet nepieciešams arī ilgāks laiks, lai tā varētu sākt darboties.
Organismam inficējoties un pārslimojot kādu kaiti, veidojas stipra dabiska imunitāte, tomēr dažreiz šis ceļš ir pārāk riskants. Dažas infekcijas ir tik spēcīgas un agresīvas, ka spēj nogalināt cilvēku, pirms specifiskā imunitāte paspēj iesaistīties cīņā.
Cilvēki ir atraduši risinājumu – mākslīgi iepazīstināt T un B limfocītus ar bīstamo ierosinātāju antigēniem, lai tad, kad organisms saskarsies ar īsto infekciju, asinīs jau būtu antivielas un attiecīgas atmiņšūnas, kas varētu sniegt ātru un spēcīgu pretreakciju. Atšķirībā no “dabiskas” infekcijas vakcīna ļauj kontrolēt antigēna ekspozīciju (tā daudzumu, stiprumu), padarot pirmreizējo saskari ar īsto infekciju krietni drošāku.Kas notiek, ja nevakcinētā organismā ienāk bīstams mikroorganisms, piemēram, difterijas nūjiņa? Pati par sevi baktērija nav bīstama, toties tā izdala toksīnu, kas bojā gļotādas šūnas, veidojot pseidomembrānas, kas noklāj rīkles gļotādu un apgrūtina elpošanu. Bez tam toksīns bojā miokardu, nervu sistēmu, kā arī citus iekšējos orgānus (aknas, nieres).
Kad difterijas nūjiņa nonāk organismā, tā sāk aktīvi vairoties, paralēli izdalot toksīnu. Ja cilvēks ir vakcinēts, viņa asinīs jau ir gatavas antivielas, kas ātri neitralizē toksīnu un tādējādi tiek novērstas bīstamas sekas. Imūnsistēmai atliek vien iznīcināt pašu baktēriju, ko tā parasti veiksmīgi izdara.
Ar vakcīnas palīdzību tiek mākslīgi izveidota situācija, kurā T un B šūnas saskaras ar bīstama patogēna (baktērijas vai vīrusa) antigēniem, bet atšķirībā no reālās slimības šis patogēns neapdraud veselību un dzīvību, jo tas ir vai nu beigts, vai stipri novājināts. Sanāk, ka vakcīna ir infekcijas imitācija, kuras gaitā specifiskā imunitāte iegūst nepieciešamas zināšanas un iemaņas, kas nākotnē ļaus ātri identificēt jau zināmu infekciju un efektīvi pretoties tai.
Imunitāte, kas veidojas pēc vakcinācijas, ir līdzīga tai, kas veidojas pēc pārslimošanas. Tomēr dabiska imunitāte var maksāt cilvēkam pārāk dārgi.
Kāpēc tik daudz potē?
Potē tikai pret noteiktām slimībām. Bet kāpēc bieži vien vakcinē pret katru atsevišķi? Kāpēc, piemēram, nevarētu apvienot vakcīnas vienā super-ultra-mega potē, kas pasargātu no visām zināmām infekcijām? Iešpricētu to vienreiz mūžā un miers! Kāpēc vajag tik daudz potēt???
Katra vakcīna darbojas pret noteiktu baktēriju vai vīrusu. Kāpēc tā?
Pastāv dažādi vakcīnu veidi (inaktivētas, dzīvas novājinātas, subvienību, konjugētas, toksoīdi). Vakcīnas veidu nosaka mikroorganisms, pret ko tā tiek veidota. Tā kā mikroorganismi ir ļoti dažādi un daudzveidīgi, arī vakcīnas tiek veidotas atšķirīgas. Dažas var kombinēt (piemēram, DTaP – kombinēta vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu), citas nevar kombinēt to īpatnību dēļ. Tāpēc, ja gribam vakcinēties pret bīstamām slimībām, jāpacieš vairākas potes.
Pie tam ar vienu devu var būt par maz, lai veidotos stabila un ilgstoša imunitāte. Kā jau minēts iepriekš, pēc pirmreizējas antigēna ekspozīcijas veidojas īslaicīga, pārejoša imunitāte, un tikai atkārtota saskare ar antigēnu nodrošina spēcīgu un ilgstošu aizsardzību.
Vakcīnas efekta ilgtspēja atkarīga no vakcīnas veida. Tā, piemēram, dzīva novājināta vakcīna nodrošina ilgstošu aizsardzību – pietiek ar pāris devām, lai veidotos stipra imunitāte uz visu atlikušo mūžu (piemēram, vējbaku, MMR vakcīna). Citu vakcīnu efekts ar laiku kļūst vājāks, tāpēc, lai uzturētu imunitāti optimālā līmenī, ik pēc noteikta laika jāveic revakcinēšana. Tas ir raksturīgi, piemēram, inaktivētām jeb nedzīvām vakcīnām (trakumsērga), toksoīdiem (stingumkrampji).
Pret gripu iesaka vakcinēties katru gadu, jo atšķirībā no poliovīrusa, ko izdevās gandrīz vai pilnīgi izskaust ar vakcīnas palīdzību, gripas vīruss netaisās padoties. Tas ir zināms ar savu tendenci pastāvīgi mutēt un mainīties, tāpēc nereti iepriekšējo gadu imunitāte ir bezspēcīga pret jauniem vīrusa celmiem.
Ko tad es gribēju pateikt ar šo nenormāli garo rakstu? Vakcinācijas tēma bieži izraisa asu diskusiju ne tikai internetā, bet arī nedigitālā pasaulē. Un tur tiešām ir par ko lauzt šķēpus. Tomēr viens ir skaidrs – vakcīnas darbojas. Tām nebūtu pamata nedarboties, jo tās izmanto mūsu pašu aizsardzības mehānismus, kas noteikti strādā. Ja tie nestrādātu, mēs nebūtu dzīvi. Pat ja pēc vakcinēšanas iegūto imunitāti mēs turpinām sauktpar mākslīgo, būtu labi atcerēties, ka tā ir mūsu pašu organisma izveidota aizsardzība.
Paldies, ka izlasījāt līdz galam!
Ja gribēsi pateikt "Paldies" ar naudu, to var izdarīt
- caur Paypal, pārskaitot uz manu kontu
ana.oprisnaka@gmail.com
- vai arī caur Revolut, pārskaitot uz kontu
GB93 REVO 0099 7097 0222 64
- tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.
- tavs vārds tiks ierakstīt sponsoru sarakstā;
Kāpēc tik daudz potē? 2. DAĻA. Stāsts par specifisko imunitāti.
Iepriekšējā rakstā noskaidrojām, kā darbojas nespecifiskā jeb iedzimtā imunitāte. Tas bija svarīgi, lai saprastu, kā darbojas imunitāte kopumā, tomēr tas pagaidām neatbild uz jautājumu "kāpēc tik daudz potē?"
Šajā rakstā runāsim par specifisko jeb iegūto imunitāti:
Kāpēc to sauc par specifisko?
Kas pie tās pieder?
Kā tā darbojas?
KĀPĒC "SPECIFISKĀ" IMUNITĀTE?
Atceries, runājām par nespecifisko imunitāti? Tā, kas uzbrūk visiem svešiniekiem, nešķirojot tos. Specifiskā imunitāte darbojas tieši otrādi – tā uzbrūk tikai noteiktam patogēnam, noteiktai baktērijai, vīrusam vai sēnītei. To var iedomāties kā militāras vienības, kas tiek trenētas speciāli, lai neitralizētu specifisku ienaidnieku (piemēram, masalu vīrusu vai tuberkulozes nūjiņu), kas ir iekļuvis mūsu organismā.
Lai cīņa pret iebrucēju būtu efektīvāka, atbildības sfēras ir strikti sadalītas. Daļa atbild par šūnu drošību un cīnās ar infekciju, kas iekļuvusi šūnās. To sauc par celulāro jeb šūnu imunitāti. Cita daļa rūpējas, lai visa ārpusšūnu telpa būtu brīva no jebkādiem patogēniem, proti, cīnās ar infekciju, kas atrodas ārpus šūnām. To sauc par humorālo imunitāti (no latīņu vārda humor – šķidrums). Ja iztēlojamies organismu kā karaļvalsti, tad viena daļa specializējas iekštelpu, bet otrā – ārpustelpu drošības jautājumos.
KAS PIEDER PIE SPECIFISKĀS IMUNITĀTES?
Specifisko imunitāti nodrošina limfocīti – T un B šūnu kolonijas, bet ja precīzāk, T helperi (jeb palīgšūnas), T citotoksiskās šūnas un B šūnas
Ilustrācija: B limfocīts, T citotoksiskais limfocīts un T helper limfocīts
B šūnas nodrošina humorālo imunitāti. Tās cīnās ar patogēniem, kas atrodas ārpusšūnu telpā visā organismā. Bet organisms taču ir tik liels! Kā viņas to dara?! B limfocītu arsenālā ir viens labs ierocis, par ko noteikti dzirdēts – antivielas. Jebkurš B limfocīts spēj pārvērsties par visīstāko antivielu ražotni, kas producē antivielas milzīgā daudzumā. Ar to palīdzību patogēns tiks neitralizēts, lai kur tas arī atrastos. Tomēr antivielām ir viens būtisks trūkums – tas nespēj sasniegt patogēnus, kas jau iekļuvuši šūnās (piemēram, vīrusus vai intracelulāras baktērijas). Ko tad darīt šādā gadījumā? Par to parūpēsies T šūnas! T citotoksiskās šūnas cīnās ar infekciju, kas iekļuvusi šūnās, tātad nodrošina šūnu imunitāti. Tās vēl sauc par T killeršūnām jeb T galētājšūnām, jo tās nonāvē slimas šūnas kopā ar patogēnu, kas ir tajās.
Ilustrācija: T citotoksiskais limfocīts nogalina vīrusinficētu šūnu
Labi, B limfocīti nodrošina humorālo imunitāti, T citotoksiskās šūnas – celulāro imunitāti. Ko dara T helper limfocīti?? To grūti paskaidrot, neminot šūnu savstarpēju komunikāciju. Tieši tā! Šūnas pastavīgi komunicē savā starpā ar speciālu signālmolekulu (citokīnu) palīdzību. Šai tēmai paspējām nedaudz pieskarties iepriekšējā rakstā par nespecifisko imunitāti, kad runājām par iekaisuma šūnu piesaisti un migrāciju uz infekcijas iekļūšanas vietu. Imūnās šūnas pastāvīgi komunicē savā starpā, signalizē par pārmaiņām kaujas darbībā, cīņas stratēģijās un regulāri verificē savas darbības ar šūnām, kas kontrolē situāciju karalaukā, un pārbauda, ka tiek uzbrukts īstajam ienaidniekam. Tieši tāds arī ir T helper limfocītu uzdevums. Paši par sevi tie neuzbrūk infekcijai, bet tiem ir liela nozīme humorālās un celulārās imunitātes cīņas uzsākšanā un koordinācijā. Tieši tāpēc cilvēka imūndeficīta vīruss HIV, kas uzbrūk CD4+ T helper limfocītiem, ir tik bīstams. Jo pēc būtības tas uzbrūk imūnsistēmas kontroles punktam. Un lai gan B šūnas un T citotoksiskās šūnas nemaz necieš no vīrusa darbības, imūnsistēmas menedžments tiek izjaukts un organisms paliek neaizsargāts pat no visnevainīgākām infekcijām.
Šajā brīdī mums būtu nedaudz jāapstājas un jāparunā par to, kā tad limfocīti “zina”, kurš ir savējais un kurš ienaidnieks?
Tolerances apmācības
Ikviens limfocīts pirms sava dienesta uzsākšanas iziet sīvas apmācības, kurās tie mācās atšķirt sava organisma antigēnus no svešiem. Tie limfocīti, kas nespēj nošķirt savus antigēnus no svešiem, tiek iznīcināti, lai vēlāk tie neuzbruktu paši sava organisma audiem. Apmācību iziet gan B, gan T limfocīti: B šūnas kaulu smadzenēs, bet T šūnas aizkrūtes dziedzerī jeb tīmusā (no kura pirmā burta guvušas nosaukumu).Visām šūnām uz virsmas atrodas receptori, un limfocīti nav izņēmums. Limfocītu receptori palīdz ne tikai uztvert signālmolekulas, bet arī tieši saistīties ar citām šūnām un antigēniem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai receptori normāli darbotos. Sākumā tiek pārbaudīts, vai B šūnu receptori nav defektīvi. Ja viss ir labi, tālāk tiek pārbaudīts, vai tie nereaģē uz sava paša organisma antigēniem. To var salīdzināt ar karaļvalstij lojālu kaujinieku sagatavošanu un atlasi – sākumā gatavo kaujiniekus, tad pārbauda, cik tie ir lojāli pret savu valsti un tautu. Tādā veidā tiek panākta B šūnu tolerance pret savu pašu organismu un mazināts autoimūno slimību risks.
Piemēram, multiplās sklerozes gadījumā B šūnas veido antivielas pret sava paša organisma nervšūnu apvalku – mielīnu. Mielīns nepieciešams ātrai un efektīvai nervu impulsu pārvadei, tāpēc tā bojājums izpaužas ar neiroloģiskiem traucējumiem, ko novēro multiplās sklerozes slimniekiem.
Pabeidzot apmācību, limfocīti nonāk sekundāros limfoīdos orgānos (limfmezglos, liesā u.c.), kur sāk savu dienestu. Šai brīdī tie joprojām ir naivi, jo vēl nav sastapušies ar ienaidnieku.
Jāpiebilst, ka katram limfocītam uz virsmas ir receptori, kas ir specifiski tikai noteiktam antigēnam. Receptors saistās ar antigēnu pēc atslēgas-slēdzenes principa, citiem vārdiem, receptors var saistīties tikai ar noteiktu antigēnu.
KAS NOTIEK INFEKCIJAS GADĪJUMĀ?
B limfocītam sastopoties ar sev specifisko antigēnu, tas aktivējas un sāk ātri dalīties, veidojot klonus.
Daļa no šiem kloniem, tā saucamās efektoršūnas, uzreiz iesaistīsies cīņā ar infekciju. Tās pārvērtīsies par plazmas šūnām un sāks antigēnspecifisku antivielu ražošanu.
Šīm antivielām būs tādas pašas mainīgās daļas kā tam virsmas receptoram, kurš veiksmīgi saistījās ar antigēnu pēc atslēgas-slēdzenes principa.
Ilustrācija: B šūna ražo antigēnspecigiskās antivielas
Proti, tās arī varēs saistīties ar patogēna antigēniem, pret ko tās ir specifiskas. Bet ko var izdarīt antivielas? Tās taču ir sīkas olbaltumu molekulas! Kā tās var palīdzēt cīņā ar infekciju?
Pirmkārt, antivielas var noklāt patogēna (piemēram, vīrusa) virsmu, apgrūtinot tā pārvietošanos un saistīšanos pie šūnas. Zinātniski to sauc par opsonizāciju. Vīrusam tagad būs grūtāk inficēt šūnu, ievadot tajā savu ģenētisko materiālu, tāpēc kavēsies vīrusa vairošanās un izplatīšanās organismā.
Ilustrācija: opsonizēta baktērija, kurai uzbrūk makrofāgs
Ilustrācija: makrofāgs apēd aglutinētas baktērijas
Plazmas šūnas turpinās ražot antivielas vēl kādu laiku, bet agri vai vēlu to spēki izsīks un antivielu daudzums asinīs pakāpeniski mazināsies. Turpmāk imunoloģisko atmiņu nodrošinās B limfocītu atmiņšūnas. Kā jau minēju, B limfocītam aktivējoties, tas sāk klonāli dalīties, veidojot savas kopijas. Daļa no šiem kloniem pārtop par plazmas šūnām, kas ražo antivielas, bet otra daļa kļūst par atmiņšūnām. Tās saglabās informāciju par antigēnu un nākamā reizē, atkārtoti nonākot saskarē ar jau zināmu antigēnu, reakcija būs krietni ātrāka un stiprāka – īsākā laikposmā tiks producēts krietni vairāk antivielu nekā pēc pirmreizējas saskares. Tieši šis imūnsistēmas darbības princips tiek izmantots vakcinācijā.
Mēs aplūkojām humorālās imunitātes darbības mehānismu, bet celulārā imunitāte darbojas pēc līdzīga principa, tikai centrālā vieta tajā ir nevis B šūnām, bet citotoksiskām T šūnām. Tāpat kā B limfocītiem, arī T limfocītiem uz virsmas atrodas receptori, kas saistās tikai ar noteiktu antigēnu. Pēc saskares ar specifisku antigēnu naivie T limfocīti sāk aktīvi dalīties, veidojot efektoršūnu un atmiņšūnu subkolonijas. Atmiņšūnas nodrošinās ilgstošu imunoloģisku atmiņu, savukārt efektoršūnu turpmākā darbība atkarīga no limfocītu veida: citotoksisko T limfocītu efektoršūnas specializējas uz inficēto šūnu elimināciju, bet T helper-efektoršūnas stimulē celulāro un humorālo imūnatbildi ar citokīnu palīdzību.
Tomēr ar T limfocītiem ir neliela problēma. Lai cik forši tie arī nebūtu, atšķirībā no B limfocītiem tie nespēj paši uztvert antigēnu, tāpēc tiem nepieciešama profesionālo antigēnprezentējošo šūnu palīdzība. Organismā ir trīs tādi profesionāļi – makrofāgi, dendrītiskās šūnas un B limfocīti.
Tie uzņem patogēnu, sagremo to un izvieto tā paliekas uz savas virsmas, šādā veidā rādot antigēnu citām šūnām, tajā skaitā arī T helper limfocītiem, kas savukārt ceļ trauksmi un dod signālu sākt cīņu.
Ilustrācija: B limfocīts prezentē antigēnu Th limfocītam un saņem apstiprinošu atbildi
B šūnu aktivācijas gaitā tiek sākta masīva antivielu producēšana, kas neitralizē infekcijas ierosinātāju organisma šķidrumos (asinīs, limfā) un šūnstarpu telpā. Aktivētas T palīgšūnas savukārt stimulē makrofāgus, kas likvidē ar antivielām klātos patogēnus. Tai pašā laikā aktivētas citotoksiskās šūnas cīnās ar infekciju šūnu līmenī.
- es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
- tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.
Kāpēc tik daudz potē? Stāsts par imunitāti. 1. DAĻA. Nespecifiskā imunitāte.

Ja esi uzmanīgāk pētījis bērnu vakcinācijas kalendāru, tev varēja rasties visai loģisks
jautājums – ko tur tik daudz potē?
Imūnā sistēma
Imūnās sistēmas uzdevums ir nodrošināt organisma
aizsardzību pret iebrucējiem. Lai cik labi tu neievērotu personīgo higiēnu, tev
apkārt papilnam baktēriju, vīrusu, sēnīšu un citu mošķu, kas pastāvīgi cenšas iekļūt tavā organismā, lai
uzsāktu tur jaunu dzīvi. Imūnās sistēmas uzdevums ir to nepieļaut.
Iedalījums
Sāksim ar nespecifisko jeb iedzimto imunitāti.
- Ķermeņa ārējās barjeras – āda un gļotādas. Āda izklāj organismu no
ārpuses, bet gļotāda izklāj visus organisma dobumus no iekšpuses. Tādā veidā
organisma iekšējā vide tiek pilnīgi nodalīta no ārējās apkārtējās vides ar
fizisku barjeru.
- Ķīmiskās vielas, ko izdala paša organisma šūnas. Tās ir antibakteriālās
vielas asarās un siekalās, dažādas ķīmiskas vielas ādā un gļotādā, sālsskābe kuņģī un žults tievajā zarnā. Tās ir arī gļotas, piemēram, degunā vai
elpceļos. Daļa putekļu un mikrobu pielīp pie gļotām, bet šūnas, kas izklāj elpceļus, izvada tos
ārā no organisma ar ritmiskām skropstiņu kustībām (zīmējums)
- Imūnās šūnas:
- Organisma antimikrobiālie proteīni
Izklausās ļoti sarežģīti? Nebaidies, nav tik traki. Paskatīsimies uz to citādi!
Šie naidīgie svešie organismi nespēj vien sagaidīt brīdi, kad radīsies iespēja iekļūt tavā karaļvalstī un izmantot tās
resursus, lai barotos un vairotos.
Āda un gļotāda ir droša barjera, kas lieliski pilda savas funkcijas, bet
dažreiz tā tiek bojāta.
To veido:
- bruņotie spēki (imūnās šūnas)
- infrastruktūra (asinsvadi un limfvadi, pa kuriem
pārvietojas imūnās šūnas)
- militārie objekti, kur tiek nodota svarīga
informācija par ienaidnieku vai notiek jauno spēku apmācības (limfmezgli, kaulu
smadzenes, tīmuss u.c.).
Pirmās cīņā iesaistās imūnās šūnas, kas dežurē turpat uz vietas. Šīs šūnas sauc
par fagocītiem* (* phagein – ēst, cyte – šūna) un to uzdevums ir ĒST visus iebrucējus pēc kārtas, tos nešķirojot.
Reaģējot uz audu bojājumu, tuklās šūnas nodrošina vieglāku pieeju
negadījuma vietai – tās izdala vielas, kas bojājuma vietā paplašina sīkos asinsvadus un palielina asinsvadu caurlaidību. Audos sāk ieplūst
šķidrums no asinsvadiem, veidojas tūska – vietējais audu pietūkums (savukārt apsārtumu izraisa paplašināti vietējie, sīkie asinsvadi).
Citas šūnas izdala īpašās vielas, kas piesaista imūnās šūnas bojātajai vietai. Tās izspiežas cauri asinsvadu sieniņām, nonāk audos un migrē bojājuma virzienā.

Tie cīnās ļoti aktīvi, bet diemžēl nedzīvo pārāk ilgi un kaudzēm mirst nost, veidojot balti-dzeltenu masu, ko mēs saucam par strutām. Tieši tā, strutas ir neitrofīlu kapsēta, un tās liecina par bakteriālu
infekciju.

Citi ir slinkāki – tie sēž uz vienas vietas un izstiepj savus izaugumus, lai satvertu patogēnu.

Neitrofīli un vietējie audu makrofāgi agresīvi cīnās ar iebrucējiem un signalizē citām imūnām šūnām par ārkārtas situāciju,
piemēram, kājas īkšķī. Vienlaicīgi tie izdala speciālas ķīmiskas vielas, kas
stimulē iekaisuma reakciju. Vietējie audu makrofāgi un neitrofīli cīnās ļoti pašaizliedzīgi, bet
dažreiz, kad patogēnu skaits ievērojami pārsniedz vietējos aizsargspēkus, cīņa
ieilgst un ir jāizsauc papildspēki. Tad uz iekaisuma vietu dodas monocīti. Ierodoties kaujas laukā, tie transformēsies par makrofāgiem un pārņems
cīņu savās rokās.
Tos vēl sauc par profesionālajiem fagocītiem
Katrs makrofāgs spēj apēst līdz pat 100
baktērijām. Baktēriju atliekas (pareizāk antigēnus) tie izvieto uz savas
virsmas, prezentējot tās citām šūnām, piemēram, T limfocītiem. Tādā veidā tiek
aktivizēta specifiskā imūnā sistēma.
Bez tā visa makrofāgi izdala ķīmiskas vielas, kas aktivizē citas iekaisuma
šūnas un stimulē iekaisuma reakciju. Kad situācija kļūst švakāka, tie izdala pirogēnus (speciālās ķīmiska vielas), kas ar asinīm aizplūst līdz hipotalāmam un
paaugstina ķermeņa temperatūru, kas savukārt apgrūtina baktērijām dzīvi.
Vēl viens ļoti svarīgs spēlētājs ir dendrītiskās šūnas.
Ilustrācija: dendrītiskā šūna prezentē antigēnu T un B linfocītiem limfmezglā
Visām organisma šūnām* uz virsmas ir MHC1 klases receptors olbaltumviela, kuru sintezē pati šūna un kura kalpo par identifikācijas dokumentu. Ja šūna ir slima (inficēta ar vīrusu vai ir audzēja šūna), tā vairs
nesintezē šo olbaltumvielu, NK šūnas nespēj atpazīt to kā savējo un galina to nost.
* kurām ir kodols, respektīvi, visām, izņemot eritrocītus
- uzsāk iekaisuma procesu;
- cīnās pret patogēniem (mikrobiem) infekcijas vietā;
- iznīcina sava organisma vīrusu inficētās un audzēja šūnas;
- sauc citas imūnās šūnas uz infekcijas vietu;
- aktivizē speciālus proteīnus, kas palīdz cīnīties pret baktērijām;
- aktivizē specifisko imūno sistēmu, kas darbojas jau pret specifisku, konkrētu
patogēnu vai infekciju.
- es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
- tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.
Ja saproti angļu valodu, te tev vēl forši video par tēmu:
Video par nespecifisko imunitāti no SciShow
Savukārt anime fani var arī nočekot anime Hataraku Saibou (angliski Cells at
Work), kas ir tieši par imūnās sistēmas darbību.
Informācijas avoti:
Rīgas Stradiņu universitātes mikrobioloģijas un imunoloģijas lekcijas un mācību materiāli
https://www.spkc.gov.lv/files/Vakcin%C4%81cija/vakcinacijas_kalendars_printejams_2016.pdf
https://www.khanacademy.org/test-prep/mcat/organ-systems/the-immune-system/a/innate-immunity
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK26846/
Vai potēties pret difteriju?

Kas ir difterija?
Kā izpaužas difterija un ar ko tā ir bīstama?


Ko nozīmē sirds muskuļa bojājums?
Ko nozīmē nervu sistēmas bojājums?

Bildē trūkst galvas nervi, kas nodrošina jušanu un muskuļu kustību un apziņai nepakļautus procesus. Bet, jā, arī galvā ir perifērie nervi ;)
Tie atrodas viscaur ķermenī un nodrošina jušanu, kustību, kā arī
tādus apziņai nepakļautus procesus kā sirdsdarbība, zarnu kustības u.c. Bojājuma
gadījumā tie vairs nespēs pildīt savas funkcijas – būs traucēta jušana,
kustības un vēl daudzas citas lietas. Tā, piemēram, var parādīties rīšanas
traucējumi, jo nervi, kas saka rīkles muskuļiem, ko darīt, vairs nestrādā tā, kā
vajag, un rodas aizrīšanas risks.


Kā darbojas difterijas vakcīna?

„Es pārslimoju ar difteriju, tagad man uz visu mūžu ir sava imunitāte”
Varbūt ir citas iespējas pasargāt sevi no difterijas?
Vai difteriju var ārstēt?

Kāpēc no difterijas mirst?
Visu šo apsvērumu dēļ ārstēties mājās nav ieteicams.
Priekš kam vakcinēties, ja mūsdienās ir iespējama veiksmīga ārstēšana?
Es nez… Varbūt tāpēc, ka slimošana dārgi izmaksās?Lai izārstētu difteriju, būs kāds laiks jāpavada slimnīcā. Būs jādzer antibiotikas, iespējams, vēl kādas citas zāles un jācer, ka neattīstīsies sarežģījumi, kas prasīs papildu ārstēšanu. Tas viss maksā naudu.
Difterijas vakcīnu apmaksā valsts.
Difterijas vakcīna parasti ir sakombinēta ar citām vakcīnām.
Visbiežāk to kombinē ar stingumkrampju vakcīnu, jo arī stingumkrampju pote ir toksoīds ar līdzīgu antivielu „derīguma termiņu” (tas ir, arī vakcīna pret stingumkrampjiem ir jāveic ik pēc 10 gadiem, citādi var palikt bez aizsardzības pret stingumkrampjiem).
Pieaugušo revakcinācijai izmanto tā saucamo Td vakcīnu. Lielais „T” nozīmē, ka tetāna jeb stingumkrampju toksoīds ir pilnā devā, mazais „d” burts – difterijas toksoīds mazākā devā.
Bez Td pastāv arī citas kombinācijas, piemēram:
TPD un TdaP – vakcīnas ir pret tetānu (stingumkrampjiem), difteriju un garo klepu (latīniski Pertussis), potē bērniem.
TD – vēl viens bērnu vakcīnas variants
un vēl daudzas citas kombinācijas.
Kur ir problēma?
- es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
- tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.
Informācijas avoti:
https://www.spkc.gov.lv/upload/Veicinataji/Informat%C4%ABvie%20materi%C4%81li/stingumkrampji.pdf
http://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/44094/9789241597869_eng.pdf;jsessionid=E0BDF0466F71F9575B90549074B18FB3?sequence=1
http://www.who.int/immunization/policy/position_papers/diphtheria_presentation.pdf?ua=1
http://www.who.int/immunization/policy/position_papers/diphtheria_summary.pdf?ua=1
http://www.who.int/immunization/diseases/diphtheria/en/
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/apraksti/difterija?glo_template=print
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/diphtheria/symptoms-causes/syc-20351897
https://www.healthline.com/health/diphtheria
Saaukstēšanās ārstēšana
Kā saprast – saaukstēšanās vai gripa?
Saaukstēšanos izraisa vīruss.
Kā izplatās vīruss? Kā notiek inficēšanās? Kā attīstās slimība?
Ja esi saaukstējies
Sāksim ar paaugstinātu temperatūru
Ja sāp
Ja aizlikts deguns un nevar paelpot
Deguna blakusdobumu iekaisums

Kas notiek saaukstēšanās laikā?
Kā var saprast, ka ir attīstījies deguna blakusdobumu iekaisums?
Vai strutains sinusīts ir bīstams?
Kad dzert antibiotikas saaukstēšanas gadījumā?
Citi ieteikumi un knifiņi par ārstēšanos.
Par atkrēpošanas līdzekļiem. Tautā kaut kā ir ienācis un palicis mīts par to, ka sauss klepus ir jāpārvērš mitrā un tad var sākt lietot atkrēpošanas līdzekļus jeb tā saucamos mukolītiķus. Šos preparātus reklamē pa labi un pa kreisi, un daudzi ārsti joprojām bieži rekomendē tos saviem pacientiem elpceļu slimību gadījumā. Diemžēl šie līdzekļi nav efektīvi saaukstēšanās un gripas gadījumā, šie preparāti ir indicēti tikai HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) un bronhektāžu gadījumā. Ja vien tev nav HOPS paasinājuma epizode, mukolītiķi nav jāpērk un jālieto. Bet, runājot par klepu, sauss un mitrs klepus ir divas dažādas lietas, tiem ir dažādi iemesli un mehānismi. Saaukstēšanās gadījumā drīzāk būs tieši sauss klepus, kas rodas rīkles nervgaļu kairinājuma rezultātā. Gadījumā, ja uznāk mokošs klepus, kas nepāriet un, piemēram, traucē aizmigt, var lietot preparātus ar kodeīnu – vielu, kas nomāc klepu.
Nākamais raksts ir par homeopātiju, bet būs raksti arī par vakcīnām, HIV, audzēju skrīningu. Ja tev patīk tas, ko es daru, un tu gribi redzēt vairāk šādu rakstu, kļūsti par projekta sponsoru Patreonā. Ziedojot kaut vai tikai 1$ mēnesī tu kļūsti par šī projekta Patronu:
- es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
- tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.
Vai homeopātija var kaitēt?


Ja es aizietu studēt nevis medicīnu, bet, teiksim, vizuālo
mākslu, gūglējot par homeopātiju, man izveidotos šāds priekšstats:
Kas ir homeopātija?
Tradicionālās zāles

Savukārt palīgvielas ir citas
vielas medikamenta sastāvā, kas ir farmaceitiski inertas, proti, neizraisa
nekādus bioloģiskus efektus. Tie var būt konservanti, kas pasargā aktīvo vielu
no izmaiņām, šķīdinātāji, kuros izšķīdināta aktīvā viela, un citas substances, kas piešķir medikamentam noteiktu
formu, krāsu un garšu.

Homeopātiskās zāles
- ārstē ar līdzīgo
- jo mazāka deva, jo lielāka efektivitāte
- augus (sarkanos sīpolus, kalnu
arniku, beladonnu)
- dzīvniekus
(bites, čūskas inde)
- minerālus


Kas ir placebo?


Pāris vārdi par Evidence Based medicīnu
Kāpēc ārstiem ir skeptiska attieksme pret homeopātiju?



Kad tas paliek bīstami?
Ko tradicionālā medicīna var mācīties no homeopātijas?
Paldies, ka izlasīji līdz pašām beigām! Ceru, ka pēc šī nenormāli garā raksta tev kļuva skaidrāks, kas ir homeopātija un kādas slimības ar to noteikti nevajadzētu ārstēt. Ja tev patīk tas, ko es daru, un tu gribi redzēt vairāk šādu rakstu, kļūsti par projekta sponsoru Patreonā. Ziedojot kaut vai tikai 1$ mēnesī tu kļūsti par šī projekta Patronu:
- es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
- tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.
Šīs projekts turpina pastāvēt ar jūsu palīdzību! ^^
Kā ārstēt gripu?

Ko nedarīt?
Nedzert antibiotikas
Neiet uz darbu
Ko darīt?
Daudz gulēt un atpūsties
Dzert daudz šķidruma.
Atvieglot simptomus

Stāsts par rimantadīnu un neiraminidāžu inhibitoriem
- slimības ilgumu (vidēji par 3 dienām, ja uzsāk lietot pirmajās 12 stundās, un aptuveni par 1 dienu, ja terapiju uzsāk pirmajās 36-48 stundās)
- simptomu smagumu
- risku, ka pēc gripas attīstīsies sarežģījumi (pneimonija, bronhīts, deguna blakusdobumu iekaisums u.c.)
- hospitalizācijas un nāves risku.
- cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem
- cilvēkiem ar hroniskām slimībām (astma*, sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts un citas vielmaiņas slimības)
- bērniem
- grūtniecēm
*Ja tev ir astma, vari lietot Oseltamiviru (Tamiflu), bet ne Zanamiviru (Relenza)
Un kā ir ar rimantadīnu?
Stāsts par C vitamīnu
Par nespecifisku profilaksi
Ko nedarīt?
Neiet uz publiskām vietām
Ko darīt?
Mazgāt rokas
- skaidrā nauda
- mobīlais telefons
- ofisa darba galds, datorpele, klaviatūra
- lifta pogas
- ieejas durvju rokturi
- gaismas slēdzis
- koplietošanas priekšmeti darbā (pildspalvas, printeris, mikroviļņu krāsns, ledusskapja rokturis, trauki)
- sabiedriskā transporta sēdekļi un rokturi (!)
Mitrināt gaisu telpās
Vēdināt telpas
Līdz ar šo beidzas mūsu saruna par gripu! Mums priekšā vēl ir ļoti daudz tēmu par ko runāt! HIV, homeopātija, citas vakcīnas! Ja tev patīk tas, ko es daru, un tu gribi redzēt vairāk šādu rakstu, kļūsti par projekta sponsoru Patreonā. Ziedojot kaut vai tikai 1$ mēnesī tu kļūsti par šī projekta Patronu:
- es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
- tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.
Informācijas avoti:
https://www.webmd.com/drugs/2/drug-11597/rimantadine-oral/details
https://www.cochrane.org/CD000980/ARI_vitamin-c-for-preventing-and-treating-the-common-cold
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6057395/
http://arsts.lv/jaunumi/par-kermena-temperaturu-un-ka-samazinat
https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa
https://apteka.lv/show-instrukcija-cena-pirkt-buy-price-annotation.php?id=1063&Linkid=4498&Lang=LV
http://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/gimenes_arsti/gimenes_arstu_konsultativais_talrunis_66016001/
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/reyes-syndrome/symptoms-causes/syc-20377255
http://www.medsafe.govt.nz/profs/PUArticles/December2015/UseOfAspirinInChildren.htm
https://medicine.lv/raksti/aspirin-500-mg-tabletes
Vai vakcinēties pret gripu?
Gripas vakcīna ir ļoti slidena tēma. Katru gadu internetu forumos un komentāros zem rakstiem uzvirmo diskusijas par to, vai ir jēga vakcinēties pret gripu? Šajā rakstā es savācu un apkopoju informāciju par gripas vakcīnu – ko tā satur, kā tā darbojas, kāpēc saslimst drīz pēc vakcinācijas un kāpēc ārsti tik ļoti grib, lai cilvēki vakcinējas.
Gripas vakcīna
Pastāv divu veidu gripas vakcīnas:
- pote
- nazālā spreja vakcīna

*Antiviela - organisma izstrādātā "viela", kas tiek producēta specifiski pret antigēnu**. Antivielas izstrādā imūnās sistēmas šūnas (precīzāk B limfocītu apgreidotā forma - plazmas šūnas)
**Antigēns (antivielu ģenerators) - ir viela, ko organisms uzskata par svešu, un kas spej ierosināt organisma imūno atbildi, antivielu izstrādi. Antigēni ir, piemēram, baktēriju vai vīrusu proteīni, alerģēni, un pat paša organisma molekulas (autoimūno slimību gadījumā)
Antivielas specifiski saistās ar antigēnu, piemēram, antiviela pret vīrusa proteīnu H1 saistās tikai ar proteīnu H1 un ne ar ko citu.
- Trīsvalentā vakcīna satur trīs gripas vīrusu virsmas proteīnus: 2 A tipa un 1 B tipa gripas vīrusi
- Četrvalentā - četru gripas vīrusu virsmas proteīnus: 2 A un 2 B tipa gripas vīrusi. Tātad, trīsvalentās vakcīnas vīrusu komplektam nāk klāt vēl viens B gripas vīruss
Kā nosaka, kurus gripas vīrusa tipus iekļaut vakcīnā?
* PVO - Pasaules Veselības organizācija
Kam būtu jāvakcinējās?
Katram cilvēkam pašam ir jāpieņem lēmums par to, vai potēsies pret gripu. Tomēr ir noteiktas cilvēku grupas, kam gripas pote būtu ļoti ieteicama. Tās ir tā saucamās riska grupas, kam gripa var noritēt smagi un kam pastāv liela iespēja, ka attīstīsies nopietni sarežģījumi pēc gripas:
- cilvēki, kas ir vecāki par 65 gadiem. Šajā vecuma grupā novērojama visaugstākā mirstība gripas epidēmiju laikā. Tas ir saistīts, pirmkārt, ar to, ka veca gadagājuma cilvēkiem bieži vien ir vairākas hroniskas slimības, kas saasinās gripas infekcijas laikā, un, otrkārt, vecāki cilvēki ir vairāk pakļauti dažādu vitamīnu un minerālvielu deficītam, kas kopā ar hroniskām slimībām un citiem faktoriem negatīvi ietekmē viņu imūnās sistēmas spēju pretoties infekcijām.
- bērni, kas ir jaunāki par 5 gadiem;
- grūtnieces un sievietes, kas plāno grūtniecību, kas iekrīt gripas sezonas laikā;
- cilvēki ar hroniskām plaušu, sirds asinsvadu, vielmaiņas, aknu, nieru, hematoloģiskām slimībām;
- cilvēki ar novājinātu imūno sistēmu, tajā skaitā cilvēki pēc orgānu transplantācijas, tie, kas lieto imūnsupresīvus medikamentus (zāles, kas nomāc imūnās sistēmas darbību), cilvēki, kam ir kāda autoimūnā slimība (gripa var saasināt autoimūno slimību)
- cilvēki ar lieko svaru, kam ĶMI ≥ 40 kg/m2;
- cilvēki, kas plāno operācijas vai ārstēšanos stacionāros gripas sezonas laikā;
- medicīnas personāls un sociālie darbinieki;
- ieteicams vakcinēties arī tiem, kas dzīvo ar cilvēkiem, kas pieder pie augstāk minētajām riska grupām;
Kādas ir biežākās gripas komplikācijas?
Kad vakcinēties?
Atceries, ka vakcīna nepasargā no slimības uzreiz pēc injekcijas! Ir nepieciešamas vismaz 10-14 dienas, lai izveidojas antivielas (imunitāte).
"Sapotējos un pēc dažām dienām saslimu ar gripu"
Mēdz gadīties, ka cilvēks saslimst drīz pēc potes ievadīšanas. Tam var būt vairāki skaidrojumi:
- Reakcija uz vakcīnu. Ir iespējama paaugstināta temperatūra un slikta pašsajūta drīz pēc vakcinācijas. Dūriena vietā var būt sāpes, apsārtums, pietūkums. Tas ir pilnīgi normāli – organisms reaģē uz svešas vielas ievadi. Šī reakcija ilgs 2-3 dienas un pāries pati par sevi.
- Saaukstēšanās vai cita ARVI. Gripas pote nepasargā no saaukstēšanās vai citām akūtām respiratorām vīrusinfekcijām. Tās ir dažādas slimības ar dažādiem ierosinātājiem!
- Sapotējies infekcijas inkubācijas laikā. Pirms vakcinācijas ārsts pajautā, vai neesi slims un savakcinē tikai tad, ja jūties vesels. Tomēr var gadīties, ka inficējies kaut kad pirms pāris dienām, aizej savakcinēties infekcijas inkubācijas laikā, kad vēl jūties labi, bet pēc dažām dienām parādās pirmie slimības simptomi. Ko šeit var pateikt? Bad timing... Tā var būt gan gripa, gan saaukstēšanās, gan kāda cita akūta elpceļu vīrusinfekcija.
- Nepaveicās - tā ir gripa. Esi sapotējies pret vienu gripas tipu, bet saslimi ar kādu citu. Ir pieejamas trīs un četrvalentās vakcīnas. Tomēr gripas vīrusu tipu ir daudz vairāk nekā četri. Vakcīnās tiek iekļauti tie vīrusu tipi, kuri pēc PVO prognozēm visplašāk cirkulēs jaunajā gripas sezonā. Bet var gadīties saslimt ar vīrusu, kas nebija iekļauts vakcīnā. Pie tam gripas vīrusam ir tendence mutēt un tas var mainīties pat pašas epidēmijas laikā (bet tas gan notiek reti). Jep, gripas vīruss ir diezgan viltīgs pretinieks. Tomēr nevajag aizmirst par krustenisko imunitāti – ja sapotējies un saslimi, visdrīzāk slimība noritēs vieglāk un bez komplikācijām.
- Inficējies pirms izveidojās imunitāte. Vakcīna nesāk darboties uzreiz pēc injekcijas, tās efekts parādās vismaz pēc 10-14 dienām, jo ir nepieciešams laiks, lai izveidojas antivielas, kas nodrošinās imunitāti. Šī iemesla dēļ labāk vakcinēties pirms sākās gripas epidēmija, kad visi tev apkārt aktīvi izdala vīrusu klepojot un šķaudot.
Pāris vārdi par kolektīvo imunitāti.
Pāris vārdi par izmaksām
- kāvētas darba dienas
- medikamentu iegāde gripas ārstešanai
- izmaksas hospitalizācijas gadījumā
- izmaksas hronisku slimību saasinājuma gadījumā
- izmaksas letāla iznākuma gadījuma (nemaksāsi pats..)
- es ierakstīšu tavu vārdu sponsoru sarakstā;
- tu saņemsi epasta paziņojumu katru reizi, kad būs pieejams jauns raksts, lai nepalaistu garām kādu interesantu tēmu.
Informācijas avoti:
http://flunewseurope.org/
http://www.dynamed.com/topics/dmp~AN~T435301/Influenza-in-adults
https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa/monitorings
https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa/iedzivotajiem
https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa/veselibas-aprupes-specialistie
https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/gripa
http://flunewseurope.org/
https://www.spkc.gov.lv/upload/Vakcinacija/V%C4%93stules%20%C4%81rstiem/par_riska_grupu_valcinaciju_ga__16.11.2017..pdf
https://www.cdc.gov/flu/protect/vaccine/how-fluvaccine-made.htm
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2129851/
https://www.bmj.com/content/356/bmj.j629
http://www.who.int/influenza/gisrs_laboratory/national_influenza_centres/en/
http://www.who.int/influenza/gisrs_laboratory/national_influenza_centres/list/en/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21087110
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4411649/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4107950/
https://www.cdc.gov/flu/about/qa/misconceptions.htm
https://emedicine.medscape.com/article/156330-overview
https://www.cdc.gov/flu/consumer/symptoms.htm
Video:
https://www.youtube.com/watch?v=l5bUV666amA
https://www.youtube.com/watch?v=tjGGxA7AF9E
Video, kā tiek ražotas vakcīnas (Sanofi):
https://www.youtube.com/watch?v=6_OHZh7YldA
https://www.youtube.com/watch?v=JQZetverqPo
Īsi par gripas vīrusu
Kas ir gripa?

- Paragripas vīruss
- Rinovīruss (biežākais saaukstēšanas ierosinātājs)
- Adenovīruss
- Respiratori sincitiālais vīruss
- Koronavīruss
Gripa vai saaukstēšanās?
Gripas vīruss


Nākamajā rakstā pievērsīsimies gripas vakcīnas jautājumam - ko satur gripas vakcīna, vai var uzmintēt, kurš gripas vīruss cirkulēs jaunajā sezonā un vai ir vērts vakcinēties. Ceru, ka patika mani zīmējumi :3 Ja gribi, lai projekts "Pajautā Ārstam" turpina pastāvēt, atblasti to ar naudu Patreonā. Bez tavas palīdzības šīs projekts ilgi nepastāvēs, bet ir vēl tik daudz tēmu, ko apspriest! Vairāk par to, kā var atbalstīt projektu finansiāli, lasi manā Patreon lapā. Visu projekta sponsoru vārdi tiek ierakstīti atbalstītāju sarakstā "Pajautā Ārstam" mājaslapā. Un protams liels paldies visiem maniem Patroniem, kas jau atbalsta projektu finansiāli.
Kāpēc palikt mājās, ja esi slims?

Nav obligāti jābūt temperatūrai.
Kad tu vazājies apkārt slims
Ja esi palicis mājās veseļoties, ir svarīgi dot ķermenim laiku atjaunoties. Atsākot strādāt pirms tavs organisms ir paspējis pieveikt vīrusu, tu pakļauj sevi atkārtotas infekcijas riskam. Pēc slimības imūnā sistēma ir novājināta, un tai ir nepieciešams laiks, lai atgrieztos sākotnējā stāvoklī. Šajā laika periodā, kamēr imūnā sistēma atjauno savus spēkus, organisms ir vairāk uzņēmīgs pret jaunām infekcijām. Bez tā, pāragrā atgriešanās darbā var izprovocēt kādas hroniskās slimības saasināšanos, un tad atjaunošanās prasīs vēl ilgāku laiku. Paliec mājās vismaz vēl 24 stundas pēc tā, kad temperatūra pazūd pati par sevi bez pretdrudža līdzekļu palīdzības.
Varbūt tavs organisms ir jauns, stiprs un vesels, un kaut kāds puņķu vīruss ir sīks štrunts priekš tevis. Man ir patiess prieks par tevi! Tomēr sabiedrībā ir daudz cilvēku, kam imūnā sistēma nav tik stipra kā tev, un kam parastā saaukstēšanās var sagādāt lielas problēmas vai pat apdraudēt dzīvību. Tie ir, piemēram, veca gadagājuma cilvēki, cukura diabēta slimnieki, grūtnieces, AIDS slimnieki, cilvēki, kas lieto zāles, kas nomāc imunitāti u.c. Lūdzu nedomā, ka visiem apkārt kā likums ir stipra imūnā sistēma. Ja tu esi apaukstējies, lūdzu cieni cilvēkus tev apkārt, savus draugus un kolēģus un paliec mājās veseļoties.
Tavam darba devējam tas nav izdevīgi
Nepareizs priekšstats par ārstēšanos
Sabiedrībā pastāv pārliecība, ka ārstēšanās ir obligāta tablešu dzeršana, strikts gultas režīms un ik pa laikam injekcijas dibenā. Ja tu to nedari, tā neesot ārstēšanās. Un tā kā saaukstēšanās it kā neparedz šāda veida aktivitātes, tu secini, ka nav jēgas palikt mājās. "Labāk aizsiešu uz darbu, naudu nopelnīšu!"
Ārstēšana ir vērsta uz veselības stāvokļa atjaunošanu, slimības sarežģijumu profilaksi un simptomu mazināšanu, tā ne vienmēr nozīmē aktīvu rīcību.
Saaukstēšanās (ARVI) ir pašlimitējošā slimība, pret kuras ierosinātāju (rinovīrusu) nav specifiskas ārstēšanas. Tas nozīmē, ka vīrusu pieveic nevis zāles, bet paša cilvēka organisms, ja vien tam ir iedota tāda iespēja. Tāpēc vislabākā ārstēšanās saaukstēšanas laikā ir miegs, atpūta, un daudz silta šķidruma. Medikamentozā ārstēšanās saaukstēšanās gadījumā fokusējas uz simptomu atvieglošanu. Tīri teorētiski, var iztikt arī bez medikamentiem, jautājums tikai, cik ļoti tu esi gatavs paciest sāpes un diskomfortu. Režīms ir brīvs un atkarīgs tikai no tavas pašsajūtas.
Principā, tas ir viss, ko gribēju pateikt.
Pēc savas pieredzes zinu, ka ne vienmēr ir iespēja palikt mājās. Gan universitātes, gan daudzi darba devēji izrāda spiedienu, un cilvēks ir spiests nākt uz darbu vai studijām slims, sadzeries pretsāpju un pretdrudža zāles. Pavāri, oficianti, pārdevēji gaļas paviljonā, skolotāji, bērbudārza audzinātājas, medicīnas studenti, ārsti un māsiņas – vai tiešām gribi redzēt viņus darbā slimus?..
Man ir cerība, ka pēc 20 gadiem kāds uzies internetā šo rakstu un brīnīsies, ka Latvijā kādreiz tas bija aktuāli.
Nākamajos rakstos turpināsim runāt par saausktēšanos, vīrusiem, gripu un citiem draņķiem. Paldies visiem maniem sponsoriem Patreonā, kas atbalsta projektu finansiāli. Ja arī tu gribi atbalstīt projektu ar naudu, bet nezini, kā to var izdarīt, ienāc manā Patreon lapā un izlasi, kā var kļūt par projekta Patronu (sponsoru). Bez tavas palīdzības šīs projekts ilgi nepastāvēs, bet mums vēl ir daudz tēmu ko apspriest – vakcinācija, gripa, depresija, HIV utt. Visi projekta sponsoru vārdi tiek ierakstīti atbalstītāju sarakstā "Pajautā Ārstam" mājaslapā.
Vai lietot antibiotikas pret saaukstēšanos?

Vai tev ir bijis tā, ka pasaki ārstam, ka lieto antibiotikas pret saaukstēšanos vai gripu, un pēkšņi ārsts paliek ļoti dusmīgs? Pat ja ārsts neizskatās dusmīgs, zini, viņam iekšā tajā brīdī plosās vētra, un viņš tevi domās dedzina uz sārta. Kāpēc mūs, ārstus, besī tas, ka tu ārstē gripu vai saaukstēšanos ar antibiotikām?
Ir pagājis mazāk nekā gadsimts, kopš antibiotikas tika atklātas, līdz laikam, kad tās kļuva pieejamas praktiski ikvienam. Dažiem pat tik ļoti pieejamas, ka mētājas mājas aptieciņā, katram gadījumam. Un kad "īstais brīdis" ir klāt, ierauj pāris tabletes Biseptola un pēc dažām dienām it kā paliek labāk. Vai arī nepaliek.. Vai paliek sliktāk.
Kas ir infekcija?
- baktērijas (piemēram, tuberkuloze, streptokoku faringīts jeb angīna)
- vīrusi (gripa, saaukstēšanās jeb ARVI*, HIV**, B hepatīts)
- sēnītes (kandidoze)
- vienšūņi (malārija)
- tārpi (cērmes, spālīši)
- prioni (Kreicfelda-Jakoba slimība)
un citi
Kas ir vīruss?


Kas ir baktērija?
Kas ir antibiotikas?
Antibiotikas iedarbojas uz:
Bet ko tad antibiotikas var nodarīt vīrusam?
Ja arī tas tevi nepārliecināja, zini, ka lietot antibiotikas pret vīrusiem ir vienkārši .. ne pārāk gudri. Tas ir tas pats, ka pret zombijiem cīnīties ar ķīplokiem, apses mietu un sudraba lodēm.
Ja tev mājās ir palikušas neizdzertas antibiotikas, pavaicā aptiekā, kā tās var utilizēt, un atceries, ka antibiotiku kurss ir jāizdzer līdz galam! Un, protams, ja gribi, lai projekts "Pajautā Ārstam" turpina pastāvēt, atblasti projektu Patreonā. Bez tavas palīdzības šīs projekts ilgi nepastāvēs, bet mums vēl ir daudz tēmu ko apspriest –vakcinācija, bērnu slimības, HIV utt. Vairāk par to, kā var atbalstīt projektu finansiāli, lasi manā Patreon lapā. Visu sponsoru vārdi tiek ierakstīti atbalstītāju sarakstā "Pajautā Ārstam" mājaslapā.
Informācijas avoti:
RSU lekcijas medicīnas mikrobioloģijā https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK8174/ http://www.who.int/topics/infectious_diseases/en/
Kā tad ir ar D vitamīnu? 2. daļa

Iepriekšējā rakstā noskaidrojām, ka D vitamīna deficīts ir aktuāla problēma Latvijā. Bet vai šī problēma ir aktuāla arī tev?
Kā uzzināt, vai tev ir D vitamīna trūkums?
- Centrālajā Laboratorijā (maksā 6.50 EUR)
- E. Gulbja laboratorijā (maksā 7.00 EUR)
- NMS Laboratorija (maksā 6.60 EUR)
Cik tad ir normāls līmenis?

Centrālās Laboratorijas D vitamīna analīžu rezultātu interpretācija
NMS laboratorijas D vitamīna analīžu rezultātu interpretācija
Ko darīt, ja tev ir D vitamīna trūkums?

Kā lietot D vitamīnu?
- bērni no 2 gadu vecuma un pieaugušie var lietot ar vienu karoti šķidruma (piens, sula, ūdens), vai iepilināt karotē un iedzert pa taisno. Var arī uzpilināt uz ēdiena (piemēram, maizes gabala vai olas).
- bērniem, kas ir jaunāki par 2 gadiem var uzpilināt vienu pilienu uz knupīša, vai uz krūtsgala, vai uz ēdināšanas pudelītes galiņa un ļaut bērnam sūkāt 30 sek. Ja bērns ēd no karotes, nepieciešamo devu dod ar pienu vai putru karotē.
Cik daudz lietot?
Latvijas osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas saka, ka gadījumā, ja D vitamīna līmenis ir nepietiekams un jāsasniedz optimālais D vitamīna līmenis, jālieto no 5 000 SV līdz 10 000 SV dienā (125µg–250µg dienā). Deva un lietošanas ilgums būs atkarīgi no tā, cik zems ir D vitamīna līmenis asinīs, kāda ir pacienta ķermeņa masa, ka arī, iespējams, no citiem faktoriem. Kad optimālais līmenis beidzot ir sasniegts, profilaktiskā deva var būt no 800 SV līdz pat 2000 SV dienā (20µg-50µg dienā). Saitē var detalizēti izlasīt par to, kā tiek rēķināts, cik D vitamīns ir profilaksei un cik ārstēšanai.
Savukārt šeit var iepazīties ar D vitamīna kalkulatoru, kurš parāda cik ilgi ir jālieto ārstējoša D vitamīna deva 5 000 SV, lai sasniegtu optimālo D vitamīna līmeni asinīs.
Seko sava ārsta ieteikumiem un instrukcijām par medikamentu lietošanu. Nemaini medikamenta devu vai tā lietošanas biežumu patvaļīgi. Par devas vai lietošanas režīma maiņu konsultējies ar savu ārstu, un gadījumā ja rodas kādas aizdomas par sava ārsta kompetenci, konsultējies ar citu ārstu, nevis interneta forumos, ar Mirdzas tanti vai savu draugu.
Lietoju, bet nepalīdz. Kāpēc lietojot D vitamīnu saglabājās zems līmenis?
- Tauku uzsūkšanos zarnās var mazināt medikamenti-tievēšanas līdzekļi (piemēram, Orlistat)
- Žults ir dabisks tauku emulgators, un tai ir svarīga loma tauku uzsukšanas procesā. Respektīvi, ja žults veidošanās vai izdalīšanās ir traucēta, būs problēmas ar tauku un D vitamīna uzsūkšanos.
- Par vainu var būt malabsorbcija – samazinatas uzsūkšanas spējas zarnās. Tas var būt, ja ir izgriezta daļa no tievās zarnas vai ja zarnu normālai darbībai traucē kāda slimība, piemēram, iekaisīgas zarnu slimības (Krona slimība vai čūlains kolīts), celiākija, cistiskā fibroze.
Vai var pārdozēt? Kādas ir pārdozēšanas sekas?

Kā tad ir ar D vitamīnu? 1. daļa

Par D vitamīnu esmu saņēmusi ļoti daudz jautājumu. Mēs dzirdam, ka rudens-ziemas sezonā mums Latvijā praktiski visiem ir D vitamīna trūkums. Mēs dzirdam, ka D vitamīns ir ļoti svarīgs. Bet ko tad īsti tas dara? Kam tas ir vajadzīgs?
Kas ir D vitamīns?
Kā sintezējas D vitamīns?

Ko dara D vitamīns?

- D vitamīns mazina iekaisumu, ietekmē imūno sistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, muskuļus, nervus un smadzenes, kontrolē šūnu dzīves ciklus un pat regulē ap 200 gēnu darbību!
- Daudzām šūnām ir D vitamīna receptori. Ja šūnai ir D vitamīna receptori, tad D vitamīns var ietekmēt šūnas darbību. Tas ir nepieciešams šūnu augšanai un diferenciācijai (kad no vienādām šūnām attīstās specifiskas šūnas, kas pilda savas specifiskas funkcijas. Tas tā kā skolā, kad palīdz izvēlēties nākotnes specialitāti). Un tā kā D vitamīns mazina šūnu proliferāciju (dalīšanos), un sekmē šūnu diferenciāciju, kā arī piebremzē jaunu asinsvadu veidošanos, tad zinātniekiem ir pamats domāt, ka D vitamīns var ietekmēt audzēju attīstību. Pētījumi rāda, ka zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar paaugstinātu audzēju attīstības risku (visaugstākais pierādījumu līmenis ir kolorektālajam vēzim). Tomēr pagaidām pētījumu rezultāti nav viennozīmīgi, un jautājums prasa turpmāku izpēti.
- Ik pa laikam parādās pētījumi, par saistību starp zemu D vitamīna līmeni un 2. tipa cukura diabētu vai depresiju, tomēr pārliecinošu datu par to pagaidām nav un ir nepieciešams vairāk pētījumu.
D vitamīna trūkums
- dabūt ar uzturu
- uzsintezēt pašam savā ādā.
- Treknas zivis (lasis, skumbrija, sardīnes, tuncis, makrele, siļķe), mencu aknu eļļa;
- Olas dzeltenums;
- Liellopu aknas;
- Šveices siers;
- Šitaki sēnes.

Nota Bene! Grūti pateikt precīzus ciparus, cik ilgi katram no mums ir jāatrodas saulē, jo D vitamīna sintēzi ādā ietekmē daudzi un dažādi faktori - ādas krāsa, cik liels ādas laukums ir pakļauts saulei u.c.
Citi cilvēki, kas ir pakļauti D vitamīna deficīta riskam:
- bērni līdz gada vecumam (arī tie bērni, kas tiek baroti ar krūti un bērni, kas ēd bērnu maisījumus, bet apēd mazāk par 500 ml dienā);
- bērni no 1 līdz 4 gadu vecumam;
- cilvēki ar lieko ķermeņa svaru (ĶMI ≥ 30 kg/m2). Iespējams tas ir saistīts ar to, ka cilvēkiem ar lieko svaru ādā uzsintezētais D vitamīns nonāk zemādas taukos. Savukārt D vitamīna atbrīvošanās no taukaudiem asinīs notiek ļoti lēni, kā rezultātā D vitamīna līmenis asinīs cilvēkiem ar lieko svaru ir zemāks nekā cilvēkiem ar normālu ķermeņa svaru;
- cilvēki, kas maz laika pavada saulē (aprūpes mājās dzīvojošie cilvēki, guloši pacienti, kopjami cilvēki, cilvēki kas valkā apģērbu, kas nosedz praktiski visu ķermeni).
Kāpēc sauļoties nav OK?
Saslimstība ar ultravioletā starojuma izraisītajiem nemelanomas ādas audzējiem pieaug. Pēdējo 15 gadu laikā Latvijā saslimstība ar ādas nemelanomas audzējiem ir divkāršojusies, tā ir biežākā onkoloģiskā slimība starp diagnosticētajiem ļaundabīgajiem audzējiem.
Kā UV stari var izraisīt vēzi?
Visām šūnām, kas var dalīties, ir kodols. Kāpēc? Jo kodola iekšā atrodas DNS - organisma būvēšanas instrukcija.Lai no vienas šūnas sanāktu divas vienādas šūnas, ir jāizveido DNS kopija. Katrai jaunai šūnai tiks pa vienam DNS eksemplāram.
Kā jau minēju agrāk, DNS ir mūsu organisma būvēšanas instrukcija. Un, ja instrukcijā ir kļūda, tad rezultāts var būt citādāks. Protams, ne vienmēr. Dažreiz kļūdas (mutācijas) neko daudz neietekmē. Bet citreiz mutācija noved pie tā, ka izveidojas audzēja šūnas.
Atgriezīsimies pie sauļošanās
- iznīcina atomsaites biomolekulās, bojājot tajā skaitā arī DNS molekulas šūnās. Savukārt DNS bojājums nozīmē lielāku mutācijas risku.
- denaturē proteīnus. Kas ir denaturācija? Denaturācija ir proteīnu (ja ļoti latviski, tad olbaltumvielu) molekulāras struktūras izmaiņas. Katram proteīnam ir sava struktūra, kura pastāv, pateicoties ķīmiskām saitēm. Ja saites tiek iznīcinātas, struktūra mainās un proteīns vairs nespēj pildīt savas funkcijas. Proteīnu denaturāciju jūs varat vērot, piemēram, uz savas pannas, kad cepat olas vai gaļu. Ādā UV starojums bojā kolagēna šķiedras, kā rezultātā āda ātrāk noveco.
- izraisa fizikālu bojājumu – apdegumu. Tiesa, sauļojoties ne vienmēr var apdegt, tomēr, diemžēl, realitātē ir grūti noteikt, kurā brīdī ir jāpārtrauc saules vannas, jo ir sācies ādas fizikāls bojājums.

* UVA staru izraisīts bojājums uzkrājas ar laiku. Iedegums veidojas kā atbildes reakcija uz ādas šūnu DNS bojājumu. Āda paliek tumšāka (pigmentu nosaka melanocīti – pigmentšūnas ādā), lai novērstu turpmāku šūnu DNS bojājumu.
2A pakāpes apdegums saules staru ietekmes dēļ nav retums – āda ir sarkana, pietūkusi, sāp, pēc laika parādās pūslīši, kas plīst, mirusi āda lobās nost. 2A pakāpes apdegums nozīmē, ka tika bojāts ne tikai epitēlijs (epiderma – ādas augšējais slānis), bet arī dermas augšējā daļa. Te nu epidermas šūnām, kas jau tā aktīvi dalās, būs jādalās vēl intensīvāk, lai nodrošinātu bojātu audu reģenerāciju. Atceramies, ka katras dalīšanas laikā pastāv kļūdas (mutācijas) risks. Jo vairāk dalīšanās, jo biežākas mutācijas un jo lielākā varbūtība, ka imūnā sistēma kādu mutāciju palaidīs garām.
Ko var darīt?
- izvēlies apģērbu, kas nosedz ādu, pasargājot to no atklātas saules. Apsedz galvu, valkā saulesbrilles ar UVA un UVB filtru (btw, UV starojums ir riska faktors kataraktai – lēcas apduļkošanai. Ja lēca apduļkojas, nevar īpaši vairs neko saskatīt; var iet uz operāciju, kas ir risinājums, bet labāk taču izdarīt visu iespējamo, lai līdz šīm scenārijam nenonāktu, vai ne?);
- lieto saules aizsargkrēmu ar SPF (Sun Protective factor – saules aizsargfaktors) ne mazāk kā 15. Pārliecinies, ka aizsargkrēma filtrs darbojas gan pret UVA, gan pret UVB spektru!
- centies izvairīties no saules laikā periodā, kad tā ir visaktīvākā, tas ir, no 11:00 līdz 16:00;
- izvairies no solāriju apmeklēšanas!
